Lou Barlow - Goodnight Unknown

Žanrs: indie, folk, lo-fi
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2009
MySpace

Protams, pēc ilgstošas Sebadoh mīlēšanas cilvēkam IR jānonāk pie Lū Bārlova sōlō..
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.

Arrah and the Ferns - Evan Is a Vegan

Sveiki! Ir notikušas pārmaiņas. Blogam ir pievienojies vēl viens rakstītājs, tāpēc mūsu darbības lauks tiek paplašināts. Atšķirībā no wraa rakstiem mani droši vien būs par jaunāku mūziku – ne tik tumšu, bet gan pildītu vasarīgām melodijām. Tad nu sevi esmu pieteicis. Viss pārējais jau ir mazsvarīgs, taču lasīt tālāk arī drīkst – neko nevaru jums liegt.



Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.

Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.

The Pastels / Tenniscoats - Vivid Youth

Nez kāpēc man gribas teikt, ka indie pop un vecums.. nav gluži tas saderīgākais salikums. Protams, pensionāres agri vai vēlu nonāk pie galdautu izšūšanas, kas gan ir bezgala twee, bet.. es nezinu, vai tas manī izraisa sajūsmu. Iespējams es esmu vienkārši naiva, bet es tomēr ticu, ka cilvēki arī dzīvo un domā tā, kā viņi sevi pauž. Lai gan es ilgi ticēju arī tam, ka visi cilvēki ar laiku izaug no Eiropas Hitu Radio (vai ko nu tur tagad klausās tie dažpadsmitnieki (visdrīzāk tas vairs nav radio, bet jūs jau noprotat, kādu mūziku es ar to domāju)), kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Vienkārši mana vīzija par četrdesmitgadiekiem ar twee-īgu 'un pēc tam, kad biju uztamborējis zaķītim austiņas, es nolēmu nosnausties turpat zālītē ^^' attieksmi (jā, man ir nožēlojami un nožēlojami pārspīlēti aizspriedumi par it visu :D) ir diezgan biedējoša. Visdrīzāk nekas tāds tik tiešām reālajā dzīvē nenotiek, un patiesībā mēs visi esam tikai pelēki kvardāti, kas katru dienu dara vienu un to pašu, ik pa brīdim veicot kādu publisku paziņojumu, kas būtu raksturīgs dzeltenam trīsstūrim. Iespējams. Viss ir iespējams.
Lai nu kā.. The Pastels un viņu twee-ība viennozīmīgi izskatījās labāk pirms 20 gadiem:

Flin Flon - A-OK

Žanrs: indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1998
MySpace

Šie savā ziņā ir līdzīgi True Love Always, ko varētu mēģināt izskaidrot ar to, ka abās grupās aiz bungām sēž viens un tas pats cilvēks (lai gan patiesībā es vainotu abām grupām raksturīgo uzsvērto basu, salīdzinoši minimālistisko ģitāru un vokālu, kas arī ir līdzīgs). Un vispār balstiņa un ģitāriņa šeit pieder Markam Robinsonam, kas tās pašas funcijas pilda arī Grenadine. Par dāmu ar basu gan es neko vairāk nezinu. Bet dāma ar basu tāpat vienmēr ir laba lieta.

Sebadoh - Bakesale

Žanrs: lo-fi, indie rock
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1994
MySpace

Kādreiz tāltālajos astoņdesmitajos bija tāda grupa Dinosaur Jr., kurā bija tāds foršs basģitārists Lū Bārlovs (Lou Barlow), bet tad 1989. gadā viņu izmeta no grupas, un viņš izveidoja vēl foršāku grupu par Dinosaur Jr. un nosauca to vārdā, kas patiesībā nemaz nav vārds - Sebadoh.
Albums 'Bakesale' gan pieder deviņdesmitajiem, kuru laikā ir paspējis mainīties gan grupas sastāvs, gan arī skanējums, un tomēr grupa visu laiku pārlieconoši pieturās pie neķemmētā lo-fi žanra.

October 2009

Rob Sheffield 'Love Is A Mixtape' iedvesmota, es izlēmu uzmeistarot tādu kā atskatu par savu šī mēneša klausījumu. Par iemeslu kalpoja arī tas, ka viss, ko es pēdējā laikā klausos, manā skatījumā ir ievietojams kategorijā 'ko tad es te dalīšos, visi tāpat to zina'. Lai gan visi to noteikti nezina. Tik tiešām..
Un tātad oktobra mēnesis ir pagājis iepazīstoties un draudzējoties ar dažādiem astoņdesmito-deviņdesmito gadu indie roka vaļiem, ziloņiem un citiem pasauli balstošiem dzīvniekiem. Un ko nu es par tādiem lieliem zvēriem runāšu šajā mazajā kaktā! Bet tā daļēji un mazliet.. un iemūžinot faktu, ka vārds ir dzirdēts un roka ir paspiesta.. tā jau var.

Dziesmu liste:
1. Sebadoh - Careful [Bakesale, 1994]
2. Swirlies - In Harmony New Found Freedom [They Spent Their Wild Youthful Days in the Glittering World of the Salons, 1996]
3. Sonic Youth - Pacific Coast Highway [Sister, 1987]
4. Sebadoh - Mystery Man [Bakesale, 1994]
5. Yo La Tengo - Damage [I Can Hear the Heart Beating as One, 1997]
6. Trespassers William - Different Stars [Different Stars, 2002]
7. Yo La Tengo - Autumn Sweater [I Can Hear the Heart Beating as One, 1997]
8. Swirlies - Sterling Moss [They Spent Their Wild Youthful Days in the Glittering World of the Salons, 1996]
9. Yo La Tengo - Stockholm Syndrome [I Can Hear the Heart Beating as One, 1997]
10. Love - You Set The Scene [Forever Changes, 1967]

Swirlies - Blonder Tongue Audio Baton

Žanrs: indie rock, shoegaze, noise pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1993
MySpace

Ieraksts, kas ar vienu kāju atrodas šūgeizā un ar otru - deviņdesmito gadu indie rokā. Pirmajā mirklī gribējās teikt, ka izklausās pēc kā kaut kā starp My Bloody Valentine un Sonic Youth tikai ar sisīgu indie pop vokālu. Lai gan patiesībā tur nav nekā pārdabiski sisīga, vienkārši, atšķirībā no MBV, balstiņas ir izšķiramas no pārējā trokšņa.

Grenadine - Goya

Žanrs: indie pop, lounge
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1992

Nekādo dižo stāstu par grupu šoreiz man nav. Pat wikipēdija pieviļ, spējot pastāstīt tikai par sīrupu, salu grupu un audumu. Bet, neraugoties uz to, albums Goya ir tāds jauks mieriņš ar ausij tīkamu ģitārspēli un samtainu sievieš-vokālu.

Black Tambourine - Complete Recordings

Žanrs: noise pop, shoegaze, twee, indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Black Tambourine izveidojās 1989. gadā un - pretēji viņu pilsētā Vašingtonā valdošajām hārdkōrīgajām tendencēm - vērsa savu skatienu uz otrpus Atlantijas okeānam mītošo Britu zemes twee popu, C86 grupām (piemēram, The Pastels un Shop Assistants), un - vairāk kā nenoliedzami - uz trokšņainajiem The Jesus and Mary Chain. Līdz ar to viņu skanējums jau ir nojaušams.. bet šoreiz ietekmes ir ne tikai muzikālas, bet pat dziesmu tekstos paustas: grupas pirmais singls Throw Aggi Off the Bridge kā reiz ir par mīlīgām jūtiņām pret Stīvenu Pasteli (Stephen Pastel) no The Pastels.
Vēl šī kompilācija sevī ietver arī amerikāņu psihodēliskā roka grupas Love dziesmas Can't Explain kaverversiju.
Tā kā grupa pajuka jau 1991. gadā, tad šī izlasīte arī ir viss, kas no viņiem ir palicis. Žēl, jo patiesībā ir ļoti pat neslikti. Bet to jau par daudziem varētu teikt.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

Children of Nuggets: Original Artyfacts from the Second Psychedelic Era, 1976–1995

Žanrs: neo-psychedelia, garage rock, alternative rock, power pop, jangle pop (nē, tā nav sasaldētā sula)
Izdošanas gads: 2005

Pēdējās dienās šī bezizmēra izlase ir mani aizrāvusi, ierāvusi un prakstiski atrāvusi no visas pārējās mūzikas.
Tātad.. šī ir pa veseliem četriem kompaktdiskiem izstiepta izlase, kas sevī ietver no 1976. līdz 1995. gadam ierakstītus "otrā psihodēlijas viļņa" jeb neo-psihodēlijas.. jeb, patiesībā un iegrimstot detaļās, garage rock, alternative rock, power pop un jangle pop ierakstus. Bet es pieņemu, ka neviens pa galvu nesitīs, ja to arī tā vienkārši un īsi nosauktu par indie, jo lietojot šo vārdu, tāpat nav iespējams kļūdīties. Patiesībā, gan vajadzētu izvairīties no šī vārda lietošanas, jo liekvārdība vien sanāk, bet pieņemsim, ka tas tomēr pauž kaut kādas izlasē iekļauto grupu pazīmes (piemēram, mazpazīstamību).
Izlases nosaukums atsaucas uz 1972. gadā izdoto izlasi Nuggets: Original Artyfacts from the First Psychedelic Era, 1965–1968, un doma ir tāda, ka šī 1972. gadā izdotā izlase vismaz kaut kādā punktā ir bijusi par paraugu un iedvesmas avotu Children of Nuggets iekļautajām grupām. Lai nu kā ar tām iedvesmām tur patiesībā bija, bet fakts ir tāds, ka ne vienā vien no dziesmām arī pavīd kaut kādas atblāzmas no sešdesmitajiem.
Izlase ir viennozīmīgi iesakāma, ja C86, CD86 un līdzīga satura izlases nav svešas un ir pieņemamas, jo, taisnību sakot, CD86 un Children of Nuggets pāris punktos pat pārklājas.

Izvēlies ciparu no 1 līdz 4 (būtībā lielas atšķirības nav) un velc disku ar atbilstošo numuru:

Disks Nr. 1
Disks Nr. 2
Disks Nr. 3
Disks Nr. 4

Protams, drīkst vilkt arī visu un slīkt šajās ne vairāk , ne mazāk kā 100 dziesmās.

The Jam - Sound Affects

Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.

TORNIS Rec. promo 2009

Žanrs: indie tāds un indie šitāds, tornīgs :)
Nāk no..: Latvija
Izdošanas gads: 2009
MySpace

Ziniet, Latvijā arī kaut kas notiek!
Pirms dažām dienām iznāca Torņa 2009. gada vasaras promo izlasīte, kas sevī ietver 16 dziesmas no piecām dažādām Torņa paspārnē esošām grupām un mūziķiem: Baložu Pilniem Pagalmiem, Bērnības Milicijas, Mazajiem Smirdīgajiem Kociņiem kā arī Jura Simanoviča un Simona Krasta.

Sabiedriskā organizācija "Mūziķu apvienība TORNIS" ir oficiāli reģistrēta organizācija, kas ar statūtos rakstītajiem un likumā atļautajiem līdzekļiem atbalsta Latvijas neatkarīgo un nekomerciālo mūziku un visus, kas tajā iesaistīti. "TORNIS" joprojām pastāv un darbojas arī kā mūzikas izdevniecība, un kā lielākā daļa pasaules neatkarīgo izdevniecību (leiblu), tā ir nereģistrēta, jo tās darbība nes tikai finansiālus zaudējumus. (no www.tornis.lv)

Baložu Pilni Pagalmi jau izsenis ir Torņa populārākā grupa. Arī Bērnības Milicija un Mazie Smirdīgie Kociņi ir nostiprinājušies Latvijas underground mūzikā un guvuši gana ievērojamu atbalstītāju pulku. Tamdēļ šo grupu iekļaušana izlasē šķiet pagalam pašsaprotama. Tām tur vienkārši ir jābūt. Bet tad nāk vārdi, kurus līdz šim esam raduši skatīt tikai tādu vai savādāku grupu sastāvā: Bērnības Milicijas solists/ģitārists Juris Simanovičs ar melanholiski akustiskām dziesmām, kurās brīžiem tik labi var just to daļu, kuru viņš ieliek Bērnības Milicijā, un Mazo Smirdīgo Kociņu solists/ģitārists ar salīdzinoši raibu materiālu - ja dziesmu Putniņi gluži vai gribas nosaukt par alternatīvu bērnu dziesmiņu ar mazām, jaukām klavierītēm, tad Citdiena jau šķiet salīdzinoši maza un smirdīga (jebšu MSK-īga), un dziesmā Mikimauss pakārts jau parādās kaut kāda elektronika, kas vismaz nebija novērojama iepriekšējās divās dziesmās. Bet abos gadījumos - patīkami svaigi.

Ej pie Torņa onkuļa un velc tur!

Robyn Hitchcock - I Often Dream of Trains

Žanrs: psychedelic folk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1984

Tu man iesper, bet viņš pārāk ļoti izklausās pēc Sida Bareta!
1953. gadā dzimušais britu mūziķis sāka savas muzikālās gaitas 1976. gadā kā post-punk / new wave / psychedelic grupas The Soft Boys solists un galvenais dziesmu autors. Pēc grupas izjukšanas 1981. gadā, Robins pievērsās solo karjerai, tomēr ik pa laikam izveidojot kādu mūziķu savienību (Robyn Hitchcock and the Egyptians, Robyn Hitchcock & the Venus 3), kuras centrālais tēls (spriežot pēc šo grupu nosaukumiem) tā vai tā paliek viņš.
I Often Dream of Trains ir viņa trešais un viens no atzītākajiem albumiem.
Bet tā dziedāšanas maniere tik bieži ir tik SidBaretīga! Bet ne velti - kā viņa mūzikas un dziesmu tekstu stila influences tiek minēti Bobs Dilans, Džons Lenons un, protams, arī Sids Barets.

Velc šeit!

The Crayon Fields - Animal Bells

Žanrs: twee, indie pop
Nāk no..: Australia
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Šī no Melburnas nākošā grupa kā reiz šī gada 16. maijā viesojās mūsu pašu zemītē Latvijā, un Dirty Deal Cafe telpās bija iespējams baudīt viņu koncertu.
Viņi ir ļoti tipiski savam žanram. It visās izpausmēs. Četri puisīši ar brillēm un saldām balstiņām, mazu sintezatoriņu, ksilofonu un glītu, sarkanu 12-stīgu gitāru. Bet kurš gan teica, ka tas ir kas slikts?
The Crayon Fields izveidojās 2002. gadā, un Animal Bells ir grupas debijas albums. Visādi varenie avoti (patiesībā visi atsaucas uz visuvarenāko avotu - Pitchfork) uzsver grupas līdzības ar tādiem 60to gadu varoņiem kā The Zombies, The Byrds un The Beach Boys. Kā arī līdzības ar dažādām mūsu dienām tuvākām indie pop grupām, ko es pilnīgi noteikti nespēju noliegt, jo viņi skan tik.. tik tipiski! Un tipiski labi, ja ausij patīk salkanās twee melodijas.
Manas lielākās simpātijas gan pieder pagājušajā gadā iznākušajam singlam Mirror Ball, kas vedina uz šogad gaidāmo albumu All the Pleasures of the World un ir dzirdama grupas MySpace profilā.

Velc šeit!

Julian Plenti - Skyscraper

Žanrs: goth-gypsy (atsaucos uz Pitchforku. bet skan izcili)
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2009

Skvīli un skvīki - šis ir kaut kas pagalam negaidīts! Zem nevienam neko neizsakošā svešādā vārda Julian Plenti slēpjas neviens cits kā no Ņujorkas nākošās grupas Interpol solists un ģitārists Pols Benks (Paul Banks)! Un izrādās, ka nedz šis pseidonīms, nedz arī paši skaņdarbi nav nemaz tik svaigi kā sākumā var šķist - Benks šo vārdu esot izmantojis, kāpjot uz skatuves, jau pirms Interpol laikiem un tāpat arī daļa no šī gada augustā gaidāmā albuma Julian Plenti Is...Skyscraper materiāla ir sacerēta - atsaucoties uz Billbord - pirms vairāk kā desmit gadiem.
Pagaidām es gan neteiktu, ka esmu aizrauta. Bet pieņemšu, ka šis šobrīd pieklīdušais materiāls ir tikai skice tam, kas mūs sagaidīs augustā. Ka tur ir jābūt kam vairāk. Bet varbūt arī nē. Varbūt ka tas dēļ automātiskās salīdzināšanas ar Interpol daiļradi. Un tad jau uzreiz gribas izspļaut, ka šī jau ir tikai viena nieka ceturtdaļa no visa Interpol daiļuma. Bet cilvēks pats par sevi jau arī ir veselums. Tamdēļ gaidīsim augustu, lai varētu novērtēt visu albumu.

Velc šeit!

VA - Hicks From the Sticks

Žanrs: post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Es pat vairs neatceros, caur kuru avotu, kuru grupu vai video materiālu vai vēl ko citu, es nonācu līdz šai compilācijai, bet.. protams, C86 nekas un nekad nepārspēs, jo šī simbolu virkne ir vairāk kā vienkārši dažu dziesmu izlase, tomēr šis ir ļoti labs nevienam nezināmo post-punk krūmu hitu sakopojums. Lielākā daļa kompilācijā iekļauto grupu var lepoties tikai ar pāris singliem, kas šķiet kā puteklis, kas ieklīdis lielajā mūzikas pasaules kamolā. Un tomēr tie paši nieciņi ir gana spilgti, lai tiktu pamanīti un iegaumēti.

VA Hicks From The Sticks LP (Rockburgh Records-ROC 111-1980)
1. Airkraft - Move In Rhythm
2. Expelaires - Sympathy (Don't Be Taken In)
3. Clock DVA - You're Without Sound
4. Music For Pleasure - The Human Factor
5. Nightmares In Wax - Shangri-La
6. Ada Wilson & Keep In Dark - Head In The Clouds
7. Modern Eon - Choreography
8. Medium Medium - Them Or Me
9. Radio 5 - True Colours
10. They Must Be Russians - Where Have I Seen You?
11. Section 25 - After Image
12. Art Failure - Gimmick
13. I'm So Hollow - I Don't Know
14. Wah! Heat - Hey Disco Joe
15. Stranger Than Fiction - Immortal In Mirrors
16. The Distributors - T.V. Me

Velc šeit!

The Microphones - The Glow Pt. 2

Žanrs: lo-fi, experimental, psychedelic folk (ūūūn, protams, indie, bet kas gan mūsdienās nav indie?)
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2001

Eh.. patiesībā man ir slinkums runāt. Tas ir kaut kas. Vienkārši ir. Un viss.
Skatamies uz žanriņiem. Spriežam pēc tiem. Katrā ziņā ir vērts noklausīties kaut reizi, lai izsecinātu, vai ir paturams vai ārā sviežams (to gan var teikt par pilnīgi visu, bet.. tā kā es pārāk bieži jums sejā negrūžu savu troksni, tad pieņemsim, ka tas, ko es izlemju paplātīt apkārt, ir vērtīgāks (vai vismaz vispārpieņemamāks kaut kādā punktā) par to, ko es paturu pie sevis).

Velc šeit!

Deerhunter - Microcastle

Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!

Dolly Mixture - Demonstration Tapes

Žanrs: indie pop, post-punk, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1983
MySpace

Nē, tās nav konfektes. Lai gan arī tur noteikti var vilkt paralēles, un noteikti tieši tā tas arī bija domāts. Bet, jā, vispār tā ir trīs meiteņu muzikāla savienība, kas izveidojosies 1978. gadā Kembridžā. Apkārt klīst mīts, ka grupas dalībnieces ir bijušas britu punk rock grupas The Damned dalībnieku draudzenes. Kā nu tur bija kā ne, bet Captain Sensible no The Damned tik tiešām gan producēja pāris Dolly Mixture singlus, gan arī lūdza meiteņu vokālo palīdzību, kad devās sologaitās. Un tomēr, lai arī uzturēdamās punk rock mūziķu vidū, viņas nedarīja to pašu, ko puiši ar saviem trim akordiem un raupjo kliegšanu. Tomēr, bez šaubām, zināmu punk attieksmes daļu, lai arī ietērptu sārtā, cakotā kleitā, arī viņas paturēja. Ne velti viņu mūzikā ir sazīmējamas priekšlaicīgas riot grrrl vēsmas (it īpaši dziesmā How Come You're Such a Hit With the Boys, Jane?).
Deponstration Tapes sevī ietver visu materiālu (izņemot pāris singlus), ko grupa ir ierakstījusi laika posmā no 1979. līdz 1983. gadam, piedāvājot jums 27 burvīgas dziesmas jebšu nedaudz vairāk kā stundu īstena indie pop prieka.

Velc šeit!

Television Personalities - ...And Don't the Kids Just Love It

Žanrs: indie pop, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1981
MySpace

Television Personalities ir The Smiths Nr. 2.. ja neņem vērā faktu, ka Television Personalities bija pirmie. Korektāk gan būtu teikt, ka ir iespējams vilkt treknas paralēles starp Moriseju un TVPs solistu un pastāvīgo dalībnieku Denu (Dan Treacy). Abi divi ir vientulības un neatbildētu jūtu vajāti, tomēr Dens biedrojas arī ar heroīnu, amfetamīniem un lielu daudzumu alkohola. Tāpēc - ja esi jau izsmēlis visu Moriseja garadarbus, un Tava nomāktības kāre joprojām nav apmierināta - iepazīsties, Television Personalities!
Un tātad ...And Don't the Kids Just Love It ir grupas debijas albums, izdots 1981. gadā. Tajā jau ir sazīmējami C86 estētikas aizmetņi: īsas dziesmeles, kas it kā ir minimāli izstrādātas, tomēr tiek izpildītas ar maksimālu entuziasmu.
”The echoey, hissy production makes the songs sound as if the band were playing at the bottom of an empty swimming pool, recorded by a single microphone located two houses away, yet somehow that adds to the homemade charm of the record.”
Tomēr jāsaka, kā ir - šis nebūs vislabākais depresīvās mūzikas paraugs, šajā gadījumā depresija aug līdz ar vecumu. ...And Don't the Kids Just Love It lielākā daļa dziesmu ir tīri dzīvelīgas. Salīdzinoši dzīvelīgas. :)

Velc šeit!

VA - In This Place Called Nowhere

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: Japan
Izdošanas gads: 1992

Tā kā es iepriekšējā rakstā solīju šeit atrādīt kādu Sarah Records izlasīti, tad es tagad to daru. Jā, šī izlase īpaši interesantā kārtā nāk no Japānas - tā ir pati pirmā tikai-Japānā izdotā Sarah Records izlase. Tas gan nav iemesls, kādēļ es to izvēlējos. Man vienkārši patika dziesmu saraksts. Lielākoties Sarah Records izlasēs (kuru nav maz) ir pārstāvētas dažas grupas un attiecīgi no katras grupas ir vairākas dziesmas, kas gan nav nedz labi, nedz slikti, man vienkārši labāk patīk, ja no katras grupas ir pa vienai dziesmai. Daudz mazu paraudziņu. Ar to arī var noprast, ka šī ir 'viens izpildītājs - viena dziesma' izlase. Daudzas grupas aptveroša. Kā arī tieši šajā izlasē ir atrodamas vairākas dziesmas kas dažādu iemeslu dēļ man ir iekritušas ausīs. Sākot no burvīgās Another Sunny Day dziesmas "You Should All Be Murdered", kas tiek dungota jau vismaz pusgadu, līdz pat Action Painting! dziesmai "These Things Happen", kas mani aktīvi priecēja pēdējos mēnešos, un pēdēdējo nedēļu favorītei - The Orchids dziesmai "Tiny Words".

Velc šeit!

The Field Mice - Snowball + Singles

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 2005 (lai gan pats Snowball bez plusiem un singliem tika izdots 1989. gadā)

Visbiežāk es uzskrienu tieši faktam, ka The Field Mice ir vispopulārākā Sarah Records paspārnē bijusī grupa, kas gan man vienmēr liek smīnēt, jo neviens jau nezin nedz tādus The Field Mice, nedz arī pašu Sarah Records. (Ha, tāpēc es tuvākajā nākotnē varētu padalīties arī ar kādu Sarah Records izlasīti!) Pastāvēja viņi tikai trīs gadus: no 1988. līdz 1991. gadam. Grozījās pa Londonu. Ko vēl var pateikt? Ah, pareizi - visspilgtākais, ko es jebkad par viņiem esmu lasījusi, ir kāda cita blogera vārdi:

They sound like someone gave Morrisey a roofie and had him front a strange mixture of Belle and Sebastian, New Order, and Isn't Anything My Bloody Valentine. Sleepy vocals over poppy guitar twangs and a drum machine.
Lead singer Robert Wratten is probably the wimpiest singer I've ever heard. He makes Ben Gibbard and Stuart Murdoch sound like jocks. Sample lyrics:
"I always feel this way, No harm can come to when I'm in your company"
"I can't help feeling it cannot last/I can't help feeling you will break my heart, break my heart"
"If the sun going down can make me cry, why should I not like the way I am?"
Comparitively, Colin Meloy is a lumberjack.

Eh, tas mani vienmēr uzjautrina.. Bet tas ir tik trāpīgi!

Velc šeit!

Hefner - The Fidelity Wars

Žanrs: urban folk, indie pop, indie rock (jā, šajā punktā mani arī kaitina tā visa indie padarīšana, kas, patiesību sakot, nepasaka prakstiski neko. ja nu vienīgi to, ka grupai nav muzikālu dotību :D)
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Bez šī nu nekādi.. šī grupa man iekrita ausīs augustā 2008, kad vienā dienā es vienkārši maniakāli apslimu ar I Took Her Love for Granted. Ar šo dziesmu es tik pat maniakāli aplaidu arī pāris citus cilvēkus. Smieklīgākais bija tas, ka dziesmas spēks to bija izvazājis pa apli un caur citu cilvēku atkal atsviedis atpakaļ pie manis, respektīvi, šo dziesmu man mēģināja rekomendēt pēc tam, kad es jau sen viņu biju izslimojusi. Dziesmu ar tādu spēku es vienkārši nespēju šeit nelikt. Pie tam vēl.. vakar sanāca divatā ar vienu no pirmajiem aplaistajiem jūsmot līdzi dziesmai un.. nevarēju nemanīt WTF izteiksmi to cilvēku sejās, kurus es kaut kā biju apdalījusi. Tāpēc es to tagad labošu. Es gan teikšu kā ir - mani tā īsteni paķer tikai pāris dziesmas no albuma. Tā kā, patiesību sakot, es galvenokārt pašlaik lielu tieši dziesmu I Took Her Love for Granted, kurai, starpcitu, ir bezgala frīkains videoklips:

Tā kā tagad jums ir bezgala daudz iespēju, ko, kā un kādā secībā. Un vai vispār.

Ak, un albumu velc šeit!

Pylon - Gyrate Plus

Žanrs: post-punk, new wave
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1980 (un 2007. papildināts un citādi padarīts krutāks)
MySpace

Lūk, šis ir spēks! Enerģisks post-punk ar sieviešvokālu, kas ir vairāk asa vēja brāzma, nekā maigs pavasara vējiņš. Kliedzieni, rūcieni, rēcieni. Pēkšņi un nevaldāmi. Spēcīgi.
Grupa saknes rod tai pašā pilsētiņā - Atēnās, Džordžijas štatā - kur krietni vien populārākie R.E.M., un izrādās Pylon ir izveidojušies pat gadu pirms jau iepriekšminētās kulta grupas. Ir pat stāsts tāds, ka pēc tam, kad žurnāls Rolling Stone 1987. gadā R.E.M. nosauca par Amerikas Labāko Grupu, R.E.M. bundzinieks Bils Berijs esot teicis, ka nevis viņi, bet gan Pylon ir tie, kas pelnījuši šādu titulu. :)
Mani īstenībā vienmēr kaitina tās pārizdošanas vai kā to sauc - pats darbs taču tapa pirms tiem ... gadiem, bet tagad tas tikai tiek pabakstīts nedaudz savādāk, mūsdienīgāk. Jums piedāvāju to 2007. gada veidojumu, bet neaizmirsīsim, ka viss ir tapis 1980. gadā. :)

Velc šeit!

True Love Always - Torch

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2000
MySpace

Mani vienkārši bez gala aizkustināja dziesma Sunshine. Jauks bass. Un ģitāriņa. Un vispār.. gribas teikt, ka kaut kādā punktā atgādina grupu The Whitest Boy Alive. Tāpēc, ka visi instrumenti ir tik nesaplūstoši, tik atšķetināmi. Tas man arī patīk. Protams, jāpiemin, ka tas ir pārliecinošs indie pop - tāda salda un dzīvelīga lēkājamā mūziciņa.

Velc šeit!

jājā, tās pašas bālās, kautri spīdošās, tikai šoreiz tās, kas dzirdamas

varbūt ne tik spožas un kliedzošas, bet ne mazāk vērtīgas.
dziesmas. albumi. koncerti. it visas mūzikas mazās un ne tik mazās pērlītes.
kāpēc tieši klusās pērles?
es šeit nerunāšu par tām lielajām zvaignēm, kas pašlaik gozējas topu virsotnēs. par tām lai runā citi. protams, iespējams, ka ik pa laikam te iezagsies arī kādi lielāki vārdi un nosaukumi, bet galvenokārt doma ir koncentrēties uz nelielu ievērību guvušajiem dārgumiem, kas pēc manām subjektīvajām domām ir pelnījuši tapt sadzirdēti.