trešdiena, 2009. gada 30. decembris

Lou Barlow - Goodnight Unknown



Žanrs: indie, folk, lo-fi
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2009

MySpace

Protams, pēc ilgstošas Sebadoh mīlēšanas cilvēkam IR jānonāk pie Lū Bārlova sōlō..
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.

piektdiena, 2009. gada 18. decembris

Arrah and the Ferns - Evan Is a Vegan

Sveiki! Ir notikušas pārmaiņas. Blogam ir pievienojies vēl viens rakstītājs, tāpēc mūsu darbības lauks tiek paplašināts. Atšķirībā no wraa rakstiem mani droši vien būs par jaunāku mūziku – ne tik tumšu, bet gan pildītu vasarīgām melodijām. Tad nu sevi esmu pieteicis. Viss pārējais jau ir mazsvarīgs, taču lasīt tālāk arī drīkst – neko nevaru jums liegt.



Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.

Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.

otrdiena, 2009. gada 15. decembris

The Pastels / Tenniscoats - Vivid Youth



Nez kāpēc man gribas teikt, ka indie pop un vecums.. nav gluži tas saderīgākais salikums. Protams, pensionāres agri vai vēlu nonāk pie galdautu izšūšanas, kas gan ir bezgala twee, bet.. es nezinu, vai tas manī izraisa sajūsmu. Iespējams es esmu vienkārši naiva, bet es tomēr ticu, ka cilvēki arī dzīvo un domā tā, kā viņi sevi pauž. Lai gan es ilgi ticēju arī tam, ka visi cilvēki ar laiku izaug no Eiropas Hitu Radio (vai ko nu tur tagad klausās tie dažpadsmitnieki (visdrīzāk tas vairs nav radio, bet jūs jau noprotat, kādu mūziku es ar to domāju)), kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Vienkārši mana vīzija par četrdesmitgadiekiem ar twee-īgu 'un pēc tam, kad biju uztamborējis zaķītim austiņas, es nolēmu nosnausties turpat zālītē ^^' attieksmi (jā, man ir nožēlojami un nožēlojami pārspīlēti aizspriedumi par it visu :D) ir diezgan biedējoša. Visdrīzāk nekas tāds tik tiešām reālajā dzīvē nenotiek, un patiesībā mēs visi esam tikai pelēki kvardāti, kas katru dienu dara vienu un to pašu, ik pa brīdim veicot kādu publisku paziņojumu, kas būtu raksturīgs dzeltenam trīsstūrim. Iespējams. Viss ir iespējams.
Lai nu kā.. The Pastels un viņu twee-ība viennozīmīgi izskatījās labāk pirms 20 gadiem:

piektdiena, 2009. gada 11. decembris

Flin Flon - A-OK



Žanrs: indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1998

MySpace

Šie savā ziņā ir līdzīgi True Love Always, ko varētu mēģināt izskaidrot ar to, ka abās grupās aiz bungām sēž viens un tas pats cilvēks (lai gan patiesībā es vainotu abām grupām raksturīgo uzsvērto basu, salīdzinoši minimālistisko ģitāru un vokālu, kas arī ir līdzīgs). Un vispār balstiņa un ģitāriņa šeit pieder Markam Robinsonam, kas tās pašas funcijas pilda arī Grenadine. Par dāmu ar basu gan es neko vairāk nezinu. Bet dāma ar basu tāpat vienmēr ir laba lieta.


svētdiena, 2009. gada 6. decembris

Sebadoh - Bakesale



Žanrs: lo-fi, indie rock
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1994

MySpace

Kādreiz tāltālajos astoņdesmitajos bija tāda grupa Dinosaur Jr., kurā bija tāds foršs basģitārists Lū Bārlovs (Lou Barlow), bet tad 1989. gadā viņu izmeta no grupas, un viņš izveidoja vēl foršāku grupu par Dinosaur Jr. un nosauca to vārdā, kas patiesībā nemaz nav vārds - Sebadoh.
Albums 'Bakesale' gan pieder deviņdesmitajiem, kuru laikā ir paspējis mainīties gan grupas sastāvs, gan arī skanējums, un tomēr grupa visu laiku pārlieconoši pieturās pie neķemmētā lo-fi žanra.