otrdiena, 2009. gada 10. marts

Deerhunter - Microcastle



Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!

2 komentāri:

  1. par skeitošanu piekrītu viennozīmīgi. es jau tā par daudz rekomendēju visu ko, bet minētās grupas solistam - Bradford Cox attiecīgi - ir solo projekts Atlas Sound - Let The Bling Lead Those Who Can See But Cannot Feel - fantastisks ceļojums shoegaze virsotnēs..

    AtbildētDzēst