trešdiena, 2009. gada 28. janvāris

The Field Mice - Snowball + Singles



Žanrs:
indie pop, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 2005 (lai gan pats Snowball bez plusiem un singliem tika izdots 1989. gadā)

Visbiežāk es uzskrienu tieši faktam, ka The Field Mice ir vispopulārākā Sarah Records paspārnē bijusī grupa, kas gan man vienmēr liek smīnēt, jo neviens jau nezin nedz tādus The Field Mice, nedz arī pašu Sarah Records. (Ha, tāpēc es tuvākajā nākotnē varētu padalīties arī ar kādu Sarah Records izlasīti!) Pastāvēja viņi tikai trīs gadus: no 1988. līdz 1991. gadam. Grozījās pa Londonu. Ko vēl var pateikt? Ah, pareizi - visspilgtākais, ko es jebkad par viņiem esmu lasījusi, ir kāda cita blogera vārdi:

They sound like someone gave Morrisey a roofie and had him front a strange mixture of Belle and Sebastian, New Order, and Isn't Anything My Bloody Valentine. Sleepy vocals over poppy guitar twangs and a drum machine.
Lead singer Robert Wratten is probably the wimpiest singer I've ever heard. He makes Ben Gibbard and Stuart Murdoch sound like jocks. Sample lyrics:
"I always feel this way, No harm can come to when I'm in your company"
"I can't help feeling it cannot last/I can't help feeling you will break my heart, break my heart"
"If the sun going down can make me cry, why should I not like the way I am?"
Comparitively, Colin Meloy is a lumberjack.

Eh, tas mani vienmēr uzjautrina.. Bet tas ir tik trāpīgi!

Velc šeit!

svētdiena, 2009. gada 25. janvāris

Hefner - The Fidelity Wars



Žanrs:
urban folk, indie pop, indie rock (jā, šajā punktā mani arī kaitina tā visa indie padarīšana, kas, patiesību sakot, nepasaka prakstiski neko. ja nu vienīgi to, ka grupai nav muzikālu dotību :D)
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Bez šī nu nekādi.. šī grupa man iekrita ausīs augustā 2008, kad vienā dienā es vienkārši maniakāli apslimu ar I Took Her Love for Granted. Ar šo dziesmu es tik pat maniakāli aplaidu arī pāris citus cilvēkus. Smieklīgākais bija tas, ka dziesmas spēks to bija izvazājis pa apli un caur citu cilvēku atkal atsviedis atpakaļ pie manis, respektīvi, šo dziesmu man mēģināja rekomendēt pēc tam, kad es jau sen viņu biju izslimojusi. Dziesmu ar tādu spēku es vienkārši nespēju šeit nelikt. Pie tam vēl.. vakar sanāca divatā ar vienu no pirmajiem aplaistajiem jūsmot līdzi dziesmai un.. nevarēju nemanīt WTF izteiksmi to cilvēku sejās, kurus es kaut kā biju apdalījusi. Tāpēc es to tagad labošu. Es gan teikšu kā ir - mani tā īsteni paķer tikai pāris dziesmas no albuma. Tā kā, patiesību sakot, es galvenokārt pašlaik lielu tieši dziesmu I Took Her Love for Granted, kurai, starpcitu, ir bezgala frīkains videoklips:



Tā kā tagad jums ir bezgala daudz iespēju, ko, kā un kādā secībā. Un vai vispār.

Ak, un albumu velc šeit!

ceturtdiena, 2009. gada 22. janvāris

Pylon - Gyrate Plus



Žanrs: post-punk, new wave
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1980 (un 2007. papildināts un citādi padarīts krutāks)
MySpace

Lūk, šis ir spēks! Enerģisks post-punk ar sieviešvokālu, kas ir vairāk asa vēja brāzma, nekā maigs pavasara vējiņš. Kliedzieni, rūcieni, rēcieni. Pēkšņi un nevaldāmi. Spēcīgi.
Grupa saknes rod tai pašā pilsētiņā - Atēnās, Džordžijas štatā - kur krietni vien populārākie R.E.M., un izrādās Pylon ir izveidojušies pat gadu pirms jau iepriekšminētās kulta grupas. Ir pat stāsts tāds, ka pēc tam, kad žurnāls Rolling Stone 1987. gadā R.E.M. nosauca par Amerikas Labāko Grupu, R.E.M. bundzinieks Bils Berijs esot teicis, ka nevis viņi, bet gan Pylon ir tie, kas pelnījuši šādu titulu. :)
Mani īstenībā vienmēr kaitina tās pārizdošanas vai kā to sauc - pats darbs taču tapa pirms tiem ... gadiem, bet tagad tas tikai tiek pabakstīts nedaudz savādāk, mūsdienīgāk. Jums piedāvāju to 2007. gada veidojumu, bet neaizmirsīsim, ka viss ir tapis 1980. gadā. :)

Velc šeit!

trešdiena, 2009. gada 21. janvāris

True Love Always - Torch



Žanrs:
indie pop, twee
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2000
MySpace

Mani vienkārši bez gala aizkustināja dziesma Sunshine. Jauks bass. Un ģitāriņa. Un vispār.. gribas teikt, ka kaut kādā punktā atgādina grupu The Whitest Boy Alive. Tāpēc, ka visi instrumenti ir tik nesaplūstoši, tik atšķetināmi. Tas man arī patīk. Protams, jāpiemin, ka tas ir pārliecinošs indie pop - tāda salda un dzīvelīga lēkājamā mūziciņa.

Velc šeit!

jājā, tās pašas bālās, kautri spīdošās, tikai šoreiz tās, kas dzirdamas

varbūt ne tik spožas un kliedzošas, bet ne mazāk vērtīgas.
dziesmas. albumi. koncerti. it visas mūzikas mazās un ne tik mazās pērlītes.
kāpēc tieši klusās pērles?
es šeit nerunāšu par tām lielajām zvaignēm, kas pašlaik gozējas topu virsotnēs. par tām lai runā citi. protams, iespējams, ka ik pa laikam te iezagsies arī kādi lielāki vārdi un nosaukumi, bet galvenokārt doma ir koncentrēties uz nelielu ievērību guvušajiem dārgumiem, kas pēc manām subjektīvajām domām ir pelnījuši tapt sadzirdēti.