VA - In This Place Called Nowhere

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: Japan
Izdošanas gads: 1992

Tā kā es iepriekšējā rakstā solīju šeit atrādīt kādu Sarah Records izlasīti, tad es tagad to daru. Jā, šī izlase īpaši interesantā kārtā nāk no Japānas - tā ir pati pirmā tikai-Japānā izdotā Sarah Records izlase. Tas gan nav iemesls, kādēļ es to izvēlējos. Man vienkārši patika dziesmu saraksts. Lielākoties Sarah Records izlasēs (kuru nav maz) ir pārstāvētas dažas grupas un attiecīgi no katras grupas ir vairākas dziesmas, kas gan nav nedz labi, nedz slikti, man vienkārši labāk patīk, ja no katras grupas ir pa vienai dziesmai. Daudz mazu paraudziņu. Ar to arī var noprast, ka šī ir 'viens izpildītājs - viena dziesma' izlase. Daudzas grupas aptveroša. Kā arī tieši šajā izlasē ir atrodamas vairākas dziesmas kas dažādu iemeslu dēļ man ir iekritušas ausīs. Sākot no burvīgās Another Sunny Day dziesmas "You Should All Be Murdered", kas tiek dungota jau vismaz pusgadu, līdz pat Action Painting! dziesmai "These Things Happen", kas mani aktīvi priecēja pēdējos mēnešos, un pēdēdējo nedēļu favorītei - The Orchids dziesmai "Tiny Words".

Velc šeit!

The Field Mice - Snowball + Singles

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 2005 (lai gan pats Snowball bez plusiem un singliem tika izdots 1989. gadā)

Visbiežāk es uzskrienu tieši faktam, ka The Field Mice ir vispopulārākā Sarah Records paspārnē bijusī grupa, kas gan man vienmēr liek smīnēt, jo neviens jau nezin nedz tādus The Field Mice, nedz arī pašu Sarah Records. (Ha, tāpēc es tuvākajā nākotnē varētu padalīties arī ar kādu Sarah Records izlasīti!) Pastāvēja viņi tikai trīs gadus: no 1988. līdz 1991. gadam. Grozījās pa Londonu. Ko vēl var pateikt? Ah, pareizi - visspilgtākais, ko es jebkad par viņiem esmu lasījusi, ir kāda cita blogera vārdi:

They sound like someone gave Morrisey a roofie and had him front a strange mixture of Belle and Sebastian, New Order, and Isn't Anything My Bloody Valentine. Sleepy vocals over poppy guitar twangs and a drum machine.
Lead singer Robert Wratten is probably the wimpiest singer I've ever heard. He makes Ben Gibbard and Stuart Murdoch sound like jocks. Sample lyrics:
"I always feel this way, No harm can come to when I'm in your company"
"I can't help feeling it cannot last/I can't help feeling you will break my heart, break my heart"
"If the sun going down can make me cry, why should I not like the way I am?"
Comparitively, Colin Meloy is a lumberjack.

Eh, tas mani vienmēr uzjautrina.. Bet tas ir tik trāpīgi!

Velc šeit!