The Soft Moon - Die Life

The Soft Moon no Sanfrancisko, ASV ir pazīstami ar savu tumšo, auksto un minimālo post-punk mūziku. Grupa sevi pieteica pasaulei 2010. gada nogalē, izdodot savu debijas albumu "The Soft Moon". Šī gada rudenī ir gaidāms grupas otrais albums "Zeroes", kurā, spriežot pēc nesen publikai atklātās dziesmas "Die Life", ir saglabāta pirmo albumu caurvijošā murdzīgā noskaņa.

Holograms - ABC City

Post-punk puikiņi no Stokholmas Zviedrijā. Ar tādu pancisku enerģiju un minimālu sintezatoriņu.

#20 Romeo Void - Never Say Never

Vakar skatoties/klausoties to pašu Savages koncertierakstu, kurš ir redzams vakardienas ierakstā, man visu laiku bija sajūta, ka grupas solistes balss vai vismaz dziedāšanas maniere man kaut ko ļoti atgādina. Pēc kāda laika es sapratu, ka tā skaņu stiepšana man kaut kā atgādina post-punk/new wave grupas Romeo Void dziesmu 'Never Say Never'. Romeo Void bija no Sanfrancisko un pastāvēja no 1979. gada līdz 1985. gadam. Singls 'Never Say Never' tika izdots 1982. gadā.

#19 Savages - Husbands

Lūk, šis tiešām ir spēks no meitenēm! Savages ir četru meiteņu apvienība no Londonas, kas spēlē post-punk mūziku, kas ir patiešām uzticīga tam, kā šī žanra mūzika skanēja 70to-80to gadu mijā. Bez sapņainās dream pop skaņas piejaukšanas, kas ir diezgan raksturīgi lielai daļai grupu, kas parādījušās pēdējo pāris gadu laikā. Līdz ar to šīs dāmas nav nekādas maigās puķītes - viņas ir skaļas, trokšņainas un kauc kā harpijas. Kā nekā - Savages. 'Husbands' ir grupas debijas singls, iznācis maija beigās.



Šeit var arī aplūkot viņas darbībā uz skatuves.

#15 Grass Widow - Goldilocks Zone

Grass Widow ir meiteņu trio no Sanfrancisko, ASV, kas spēlē mūziku, kas iederētos gan starp tādām meiteņu post-punk grupām kā The Raincoats un The Slits, gan arī starp 90to gadu meiteņu indie pop grupām. Jā, iespējams mūzikas instrumentālā daļa kā reiz vairāk atbilstu post-punk meiteņu trokšņainajiem standartiem, kamēr visu triju meiteņu vokālu apvienošana nedaudz atgādina Lush ar enģeliskajām Emmas un Miki balsīm, tikai Grass Widow gadījumā mazāk enģeliski. Teju vai visās dziesmās dzied visas meitenes vienlaicīgi, kas noteikti nav raksturīgs daudzām mūsdienu grupām un ko varētu uzskatīt par Grass Widow īpašo pazīmi. Šī gada maijā Grass Widow ir izdevušas savu jau trešo studijas albumu 'Internal Logic'.

#10 Fools Dance - I'm So Many (Talk Talk)

Vakar skatījos The Cure koncerta tiešraidi no Primavera Sound 2012 (Primavera Sound, es tev noteikti kādreiz atriebšos par visiem skaistajiem lainapiem, ko man ir nācies ar asarām acīs laist garām (jo kurš uzcītīgais jaunietis maija beigās var atļauties aizlaist līdz Barselonai, m?), un tad tu redzēsi... mani), un citu skatītāju komentāros saskatīju dzimšanas dienas apsveikumus veltītus The Cure basģitāristam Saimonam Gelapam. Kā izrādās vakar viņam tiešām bija dzimšanas diena. To varēja noprast arī dziesmas ‘A Forest’ beigās, kad uz basģitāras sirdspukstu fona grupas solists Roberts Smits nodziedāja ‘Happy Birthday to you Simon’.
Tā kā ir teju neiespējami negodināt vispievilcīgāk novecojušo The Cure dalībnieku (man tas ir neiespējami, jo, īsi sakot, The Cure bija mana ceļa sākums), tad es atļaušos atkāpties pagātnē un šeit ievietot dziesmu no tālajiem astoņdesmitajiem, kad Saimons uz pāris gadiem bija pametis The Cure un darbojās grupā Fools Dance. Grupa pastāvēja no 1983. gada līdz 1985. gadam, ierakstīja vairākas dziesmas un izdeva divus minialbumus, tomēr tā arī netiekot līdz albuma ierakstīšanai (jo Saimons atgriezās The Cure sastāvā). Un šeku reku būs fantastiska dziesma no viņu pirmā, 1985. gadā izdotā self-titled minialbuma.

#7 DIIV - Doused

Atgriežamies pie ģitārām! DIIV (iepriekš Dive, bet šī segvārda aizņemtības dēļ mainījuši nosaukumu uz DIIV) ir grupa no Ņujorkas, ASV, kas spēlē sapņainu ģitārmūziku. Grupas līdera Zakarija Koula Smita iepriekšējā sadarbība ar lo-fi indie popa grupu Beach Fossils ir atstājusi dzirdamu ietekmi uz DIIV agrīno daiļradi, taču dziesma 'Doused' no šī gada 26. jūnijā gaidāmā albuma 'Oshin' ir krietni tumšākās noskaņās - to varētu pat nosaukt par sapņainu un reizē enerģisku post-punk.

Vivien Goldman - Dirty Washing EP

Žanrs: post-punk
Izcelsme: UK
Izdošanas gads: 1981

Šis 1981. gadā izdotais EP diemžēl ir vienīgais Vivienas Goldmenas sōlō veikumiņš. Bet cilvēks jau nevar darīt visu - viņa galu galā ir arī žurnāliste, rakstiece un.. Punk Professor (par godu tam, ka pirms pāris gadiem Amerikas BBC lapā viņai varēja uzdot dažādus ar mūziku un kultūru saistītus jautājumus).
Bet runājot par pašu EP, tas sastāv no divām dziesmām un otrās dziesmas dub remiksa, un ieraksta tapšanā un producēšanā ir piedalījušies arī Džons Laidons un Kīts Levīns no Public Image Ltd.

Devo - Q: Are We Not Men? A: We Are Devo!

Žanrs: post-punk, new wave
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 1978

Kā kungi paši par sevi ir teikuši: "We wanted to make outer-space caveman music." Manuprāt, viņiem sanāca ļoti labi, ļoti atbilsoši šai interesantajai frāzei.
Vēl es gribētu piebilst, ka patiesībā biju ļoti pārsteigta, ka grupa, kuras saknes sniedzas septiņdesmito sākumā, nemaz nerunājot par to, ka sešdesmitajos šie puiši esot bijuši hipiji (vai vismaz zināmā mērā domājuši kā tādi), var lepoties ar tik post-punkīgām vērtībām un diezgan post-punkīgu ierakstu vēl pirms šī žanra uzplaukšanas Apvienotajā Karalistē. Bet Devo vienkārši gāja citu ceļu. Viņiem tas viss balstījās nevis uz protestu pret punk rock komercializāciju (ko tiešām laikam var attiecināt tikai uz UK) un tam sekojošu uzņemību pret visu, ko punk rock bija publiski noliedzis, bet gan radās secinot, ka hipiju ideālisms un vardarbīgi apspiestie protesti pret valdības vardarbību (1970. gada 4. maija studentu protests Kentas Universitātē, Ohaio pret Amerikāņu iebrukumu Kambodžā, kas beidzās ar 4 jauniešu nāvi) bija diezgan bezjēdzīgi un nerezultatīvi. Un kad ideāli mirst.. tad, acīmredzot, notiek interesantas lietas.

Devo -- Satisfaction

MySpace Video

The Jam - Sound Affects

Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.

VA - Hicks From the Sticks

Žanrs: post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Es pat vairs neatceros, caur kuru avotu, kuru grupu vai video materiālu vai vēl ko citu, es nonācu līdz šai compilācijai, bet.. protams, C86 nekas un nekad nepārspēs, jo šī simbolu virkne ir vairāk kā vienkārši dažu dziesmu izlase, tomēr šis ir ļoti labs nevienam nezināmo post-punk krūmu hitu sakopojums. Lielākā daļa kompilācijā iekļauto grupu var lepoties tikai ar pāris singliem, kas šķiet kā puteklis, kas ieklīdis lielajā mūzikas pasaules kamolā. Un tomēr tie paši nieciņi ir gana spilgti, lai tiktu pamanīti un iegaumēti.

VA Hicks From The Sticks LP (Rockburgh Records-ROC 111-1980)
1. Airkraft - Move In Rhythm
2. Expelaires - Sympathy (Don't Be Taken In)
3. Clock DVA - You're Without Sound
4. Music For Pleasure - The Human Factor
5. Nightmares In Wax - Shangri-La
6. Ada Wilson & Keep In Dark - Head In The Clouds
7. Modern Eon - Choreography
8. Medium Medium - Them Or Me
9. Radio 5 - True Colours
10. They Must Be Russians - Where Have I Seen You?
11. Section 25 - After Image
12. Art Failure - Gimmick
13. I'm So Hollow - I Don't Know
14. Wah! Heat - Hey Disco Joe
15. Stranger Than Fiction - Immortal In Mirrors
16. The Distributors - T.V. Me

Velc šeit!

Dolly Mixture - Demonstration Tapes

Žanrs: indie pop, post-punk, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1983
MySpace

Nē, tās nav konfektes. Lai gan arī tur noteikti var vilkt paralēles, un noteikti tieši tā tas arī bija domāts. Bet, jā, vispār tā ir trīs meiteņu muzikāla savienība, kas izveidojosies 1978. gadā Kembridžā. Apkārt klīst mīts, ka grupas dalībnieces ir bijušas britu punk rock grupas The Damned dalībnieku draudzenes. Kā nu tur bija kā ne, bet Captain Sensible no The Damned tik tiešām gan producēja pāris Dolly Mixture singlus, gan arī lūdza meiteņu vokālo palīdzību, kad devās sologaitās. Un tomēr, lai arī uzturēdamās punk rock mūziķu vidū, viņas nedarīja to pašu, ko puiši ar saviem trim akordiem un raupjo kliegšanu. Tomēr, bez šaubām, zināmu punk attieksmes daļu, lai arī ietērptu sārtā, cakotā kleitā, arī viņas paturēja. Ne velti viņu mūzikā ir sazīmējamas priekšlaicīgas riot grrrl vēsmas (it īpaši dziesmā How Come You're Such a Hit With the Boys, Jane?).
Deponstration Tapes sevī ietver visu materiālu (izņemot pāris singlus), ko grupa ir ierakstījusi laika posmā no 1979. līdz 1983. gadam, piedāvājot jums 27 burvīgas dziesmas jebšu nedaudz vairāk kā stundu īstena indie pop prieka.

Velc šeit!

Television Personalities - ...And Don't the Kids Just Love It

Žanrs: indie pop, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1981
MySpace

Television Personalities ir The Smiths Nr. 2.. ja neņem vērā faktu, ka Television Personalities bija pirmie. Korektāk gan būtu teikt, ka ir iespējams vilkt treknas paralēles starp Moriseju un TVPs solistu un pastāvīgo dalībnieku Denu (Dan Treacy). Abi divi ir vientulības un neatbildētu jūtu vajāti, tomēr Dens biedrojas arī ar heroīnu, amfetamīniem un lielu daudzumu alkohola. Tāpēc - ja esi jau izsmēlis visu Moriseja garadarbus, un Tava nomāktības kāre joprojām nav apmierināta - iepazīsties, Television Personalities!
Un tātad ...And Don't the Kids Just Love It ir grupas debijas albums, izdots 1981. gadā. Tajā jau ir sazīmējami C86 estētikas aizmetņi: īsas dziesmeles, kas it kā ir minimāli izstrādātas, tomēr tiek izpildītas ar maksimālu entuziasmu.
”The echoey, hissy production makes the songs sound as if the band were playing at the bottom of an empty swimming pool, recorded by a single microphone located two houses away, yet somehow that adds to the homemade charm of the record.”
Tomēr jāsaka, kā ir - šis nebūs vislabākais depresīvās mūzikas paraugs, šajā gadījumā depresija aug līdz ar vecumu. ...And Don't the Kids Just Love It lielākā daļa dziesmu ir tīri dzīvelīgas. Salīdzinoši dzīvelīgas. :)

Velc šeit!

Pylon - Gyrate Plus

Žanrs: post-punk, new wave
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1980 (un 2007. papildināts un citādi padarīts krutāks)
MySpace

Lūk, šis ir spēks! Enerģisks post-punk ar sieviešvokālu, kas ir vairāk asa vēja brāzma, nekā maigs pavasara vējiņš. Kliedzieni, rūcieni, rēcieni. Pēkšņi un nevaldāmi. Spēcīgi.
Grupa saknes rod tai pašā pilsētiņā - Atēnās, Džordžijas štatā - kur krietni vien populārākie R.E.M., un izrādās Pylon ir izveidojušies pat gadu pirms jau iepriekšminētās kulta grupas. Ir pat stāsts tāds, ka pēc tam, kad žurnāls Rolling Stone 1987. gadā R.E.M. nosauca par Amerikas Labāko Grupu, R.E.M. bundzinieks Bils Berijs esot teicis, ka nevis viņi, bet gan Pylon ir tie, kas pelnījuši šādu titulu. :)
Mani īstenībā vienmēr kaitina tās pārizdošanas vai kā to sauc - pats darbs taču tapa pirms tiem ... gadiem, bet tagad tas tikai tiek pabakstīts nedaudz savādāk, mūsdienīgāk. Jums piedāvāju to 2007. gada veidojumu, bet neaizmirsīsim, ka viss ir tapis 1980. gadā. :)

Velc šeit!