Headless Heroes - The Silence of Love

Žanrs: folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2008

Viss sākās ar albuma artwork. Es tiešām neatceros, kā šim albumam uzskrēju, bet esmu vairāk kā pārliecināta, ka palēnināju gaitu tādēļ, ka manu uzmanību piesaistīja sērīgās rudmates profils.
Runājot par albuma saturu, tas sastāv no senu un ne tik senu dziesmu kaverversijām, to starpā dziesmas no The Jesus & Mary Chain, Nick Cave & The Bad Seeds un citiem. Protams, kaverversijas gandrīz nekad nav labākas par oriģināliem - tas ir labi zināms fakts -, bet laikam tādēļ, ka es neesmu īpaši tuvās attiecībās ar šī albuma dziesmu oriģinālajām versijām, manu prātu tas pārlieku nenodarbina.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

Deerhunter - Microcastle

Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!