Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980
Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.
