Vakar skatoties/klausoties to pašu Savages koncertierakstu, kurš ir redzams vakardienas ierakstā, man visu laiku bija sajūta, ka grupas solistes balss vai vismaz dziedāšanas maniere man kaut ko ļoti atgādina. Pēc kāda laika es sapratu, ka tā skaņu stiepšana man kaut kā atgādina post-punk/new wave grupas Romeo Void dziesmu 'Never Say Never'. Romeo Void bija no Sanfrancisko un pastāvēja no 1979. gada līdz 1985. gadam. Singls 'Never Say Never' tika izdots 1982. gadā.
Rāda ziņas ar etiķeti new wave. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti new wave. Rādīt visas ziņas
trešdiena, 2012. gada 13. jūnijs
sestdiena, 2012. gada 2. jūnijs
#10 Fools Dance - I'm So Many (Talk Talk)
Vakar skatījos The Cure koncerta tiešraidi no Primavera Sound 2012 (Primavera Sound, es tev noteikti kādreiz atriebšos par visiem skaistajiem lainapiem, ko man ir nācies ar asarām acīs laist garām (jo kurš uzcītīgais jaunietis maija beigās var atļauties aizlaist līdz Barselonai, m?), un tad tu redzēsi... mani), un citu skatītāju komentāros saskatīju dzimšanas dienas apsveikumus veltītus The Cure basģitāristam Saimonam Gelapam. Kā izrādās vakar viņam tiešām bija dzimšanas diena. To varēja noprast arī dziesmas ‘A Forest’ beigās, kad uz basģitāras sirdspukstu fona grupas solists Roberts Smits nodziedāja ‘Happy Birthday to you Simon’.
Tā kā ir teju neiespējami negodināt vispievilcīgāk novecojušo The Cure dalībnieku (man tas ir neiespējami, jo, īsi sakot, The Cure bija mana ceļa sākums), tad es atļaušos atkāpties pagātnē un šeit ievietot dziesmu no tālajiem astoņdesmitajiem, kad Saimons uz pāris gadiem bija pametis The Cure un darbojās grupā Fools Dance. Grupa pastāvēja no 1983. gada līdz 1985. gadam, ierakstīja vairākas dziesmas un izdeva divus minialbumus, tomēr tā arī netiekot līdz albuma ierakstīšanai (jo Saimons atgriezās The Cure sastāvā). Un šeku reku būs fantastiska dziesma no viņu pirmā, 1985. gadā izdotā self-titled minialbuma.
Tā kā ir teju neiespējami negodināt vispievilcīgāk novecojušo The Cure dalībnieku (man tas ir neiespējami, jo, īsi sakot, The Cure bija mana ceļa sākums), tad es atļaušos atkāpties pagātnē un šeit ievietot dziesmu no tālajiem astoņdesmitajiem, kad Saimons uz pāris gadiem bija pametis The Cure un darbojās grupā Fools Dance. Grupa pastāvēja no 1983. gada līdz 1985. gadam, ierakstīja vairākas dziesmas un izdeva divus minialbumus, tomēr tā arī netiekot līdz albuma ierakstīšanai (jo Saimons atgriezās The Cure sastāvā). Un šeku reku būs fantastiska dziesma no viņu pirmā, 1985. gadā izdotā self-titled minialbuma.
piektdiena, 2010. gada 29. janvāris
Devo - Q: Are We Not Men? A: We Are Devo!
Žanrs: post-punk, new wave
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 1978
Kā kungi paši par sevi ir teikuši: "We wanted to make outer-space caveman music." Manuprāt, viņiem sanāca ļoti labi, ļoti atbilsoši šai interesantajai frāzei.
Vēl es gribētu piebilst, ka patiesībā biju ļoti pārsteigta, ka grupa, kuras saknes sniedzas septiņdesmito sākumā, nemaz nerunājot par to, ka sešdesmitajos šie puiši esot bijuši hipiji (vai vismaz zināmā mērā domājuši kā tādi), var lepoties ar tik post-punkīgām vērtībām un diezgan post-punkīgu ierakstu vēl pirms šī žanra uzplaukšanas Apvienotajā Karalistē. Bet Devo vienkārši gāja citu ceļu. Viņiem tas viss balstījās nevis uz protestu pret punk rock komercializāciju (ko tiešām laikam var attiecināt tikai uz UK) un tam sekojošu uzņemību pret visu, ko punk rock bija publiski noliedzis, bet gan radās secinot, ka hipiju ideālisms un vardarbīgi apspiestie protesti pret valdības vardarbību (1970. gada 4. maija studentu protests Kentas Universitātē, Ohaio pret Amerikāņu iebrukumu Kambodžā, kas beidzās ar 4 jauniešu nāvi) bija diezgan bezjēdzīgi un nerezultatīvi. Un kad ideāli mirst.. tad, acīmredzot, notiek interesantas lietas.
Vēl es gribētu piebilst, ka patiesībā biju ļoti pārsteigta, ka grupa, kuras saknes sniedzas septiņdesmito sākumā, nemaz nerunājot par to, ka sešdesmitajos šie puiši esot bijuši hipiji (vai vismaz zināmā mērā domājuši kā tādi), var lepoties ar tik post-punkīgām vērtībām un diezgan post-punkīgu ierakstu vēl pirms šī žanra uzplaukšanas Apvienotajā Karalistē. Bet Devo vienkārši gāja citu ceļu. Viņiem tas viss balstījās nevis uz protestu pret punk rock komercializāciju (ko tiešām laikam var attiecināt tikai uz UK) un tam sekojošu uzņemību pret visu, ko punk rock bija publiski noliedzis, bet gan radās secinot, ka hipiju ideālisms un vardarbīgi apspiestie protesti pret valdības vardarbību (1970. gada 4. maija studentu protests Kentas Universitātē, Ohaio pret Amerikāņu iebrukumu Kambodžā, kas beidzās ar 4 jauniešu nāvi) bija diezgan bezjēdzīgi un nerezultatīvi. Un kad ideāli mirst.. tad, acīmredzot, notiek interesantas lietas.
Devo -- Satisfaction
MySpace Video
piektdiena, 2009. gada 5. jūnijs
The Jam - Sound Affects
Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980
Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.
ceturtdiena, 2009. gada 22. janvāris
Pylon - Gyrate Plus
Žanrs: post-punk, new wave
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1980 (un 2007. papildināts un citādi padarīts krutāks)
MySpace
Lūk, šis ir spēks! Enerģisks post-punk ar sieviešvokālu, kas ir vairāk asa vēja brāzma, nekā maigs pavasara vējiņš. Kliedzieni, rūcieni, rēcieni. Pēkšņi un nevaldāmi. Spēcīgi.
Grupa saknes rod tai pašā pilsētiņā - Atēnās, Džordžijas štatā - kur krietni vien populārākie R.E.M., un izrādās Pylon ir izveidojušies pat gadu pirms jau iepriekšminētās kulta grupas. Ir pat stāsts tāds, ka pēc tam, kad žurnāls Rolling Stone 1987. gadā R.E.M. nosauca par Amerikas Labāko Grupu, R.E.M. bundzinieks Bils Berijs esot teicis, ka nevis viņi, bet gan Pylon ir tie, kas pelnījuši šādu titulu. :)
Mani īstenībā vienmēr kaitina tās pārizdošanas vai kā to sauc - pats darbs taču tapa pirms tiem ... gadiem, bet tagad tas tikai tiek pabakstīts nedaudz savādāk, mūsdienīgāk. Jums piedāvāju to 2007. gada veidojumu, bet neaizmirsīsim, ka viss ir tapis 1980. gadā. :)
Grupa saknes rod tai pašā pilsētiņā - Atēnās, Džordžijas štatā - kur krietni vien populārākie R.E.M., un izrādās Pylon ir izveidojušies pat gadu pirms jau iepriekšminētās kulta grupas. Ir pat stāsts tāds, ka pēc tam, kad žurnāls Rolling Stone 1987. gadā R.E.M. nosauca par Amerikas Labāko Grupu, R.E.M. bundzinieks Bils Berijs esot teicis, ka nevis viņi, bet gan Pylon ir tie, kas pelnījuši šādu titulu. :)
Mani īstenībā vienmēr kaitina tās pārizdošanas vai kā to sauc - pats darbs taču tapa pirms tiem ... gadiem, bet tagad tas tikai tiek pabakstīts nedaudz savādāk, mūsdienīgāk. Jums piedāvāju to 2007. gada veidojumu, bet neaizmirsīsim, ka viss ir tapis 1980. gadā. :)
Velc šeit!
Abonēt:
Ziņas (Atom)