Broken Water "Tempest"

Es centos un centos klausīties Broken Water maija beigās iznākušo albumu "Tempest", lai varētu izdalīt kādu dziesmu, kas lektu ārā, bet man tas nesanāca un nesanāca. Nav jau tā, ka viss izklausītos vienādi, bet viduvēji gan. Broken Water ir noise rock grupa no Vašingtonas štata galvaspilsētas Olimpijas un.. manuprāt viņi ellīgi ļoti izklausās pēc Sonic Youth. Un varbūt tāpēc man viņi šķiet viduvēji.. un tomēr es viņiem pievēršu tā pavairāk uzmanības, jo manā prātā ir plaukts, kurā viņus ielikt.



Tās dziesmas, kurās dzied meitene, nav tik ļoti SY - Kimu Gordonu nemaz nav tik daudz. Bet tās dziesmas, kurās dzied čalis - manis pēc tie varētu būt arī kaut kādi SY neizdotie ieraksti.

#24 2:54 - Got A Hold

Indie rock grupa 2:54 ir no Londonas un tās centrā ir divas māsas - Kolete un Hanna Tērlovas (Colette and Hannah Thurlow). Grupai šī gada maija beigās iznāca debijas albums '2:54', tomēr man visvairāk ir pieķērusies dziesma 'Got A Hold', viena no pagājušā gada novembrī izdotā singla 'Scarlet' bē-pusēm.

#23 Parakeet - Tomorrow

Pirms gada aktuālās Londonas trokšņainās indie grupas Yuck basģitāriste Mariko Doi jau pagājušogad pievērsās solokarjerai (vai, precīzāk, citai muzikālajai apvienībai, kuras centrā ir viņa), slēpjoties zem nosaukuma Parakeet. Šī gada aprīlī arī iznāca pirmais singls 'Tomorrow'. Dziesma ir burvīgi centrēta ap smagnējo basģitāras melodiju ar trokšņainu ģitārmelodiju, kas brīžiem nedaudz atgādina Sonic Youth (lai gan paralēles ir vilktas arī starp Yuck un Sonic Youth, tā kā šī līdzība arī neizbrīna).

Parakeet - "Tomorrow" from stereogum on Vimeo.

#18 Graham Coxon - Ooh, Yeh Yeh

Greiema Koksona (iespējams vislabāk atpazīstams kā britpopa grupas Blur ģitārists un piedziedātājs) jaunākais un astotais soloalbums 'A+E' iznāca jau aprīlī, tā kā šis tā īsti nav nekāds jaunums, tomēr ir vērts pievērst ausi šai dziesmai, ja nu tā nav dzirdēta. Pielīp diezgan veiksmīgi.

#14 Bērnības milicija - Laika apstāšanās liecinieki II

Šodien man sanāca atkalatklāt Bērnības milicijas pirmo albumu. Marta ielas vasarsvētku koncertā jau bija ļoti savādi dzirdēt 'Lielveikalu', jo tas bija tik sen un es pat neatceros, kad pēdējo reizi to dziesmu dzirdēju ierakstā vai dzīvajā izpildījumā. Tāda zināma atgriešanās laikā 6 gadus atpakaļ (vismaz man). Es pat biju aizmirsusi, ka viņi agrāk skanēja tā.. citādāk nekā tagad. Es vienmēr turēju prātā šo faktu, bet, klausoties 'Mūzika dejām', šķiet, ka tā ir cita grupa. Bet sastāva izmaiņas jau arī ir bijušas ievērojamas, tā kā tas ir saprotams. Katrā ziņā, 'Mūzika dejām' ir burvīgs albums, un tas ir galvenais, ko šeit vēlējos pateikt.

#9 Zulu Winter - Silver Tongue

Zulu Winter, pagājušogad dibinātā indie rock grupa no Londonas, sevi pieteica pasaulei jau pagājušā gada beigās ar intriģējošiem singliem, un pirms mēneša iznāca viņu debijas albums 'Language'. Grupas jaunākais singls 'Silver Tongue' ir ļoti enerģiski pozitīvs, un es pat teiktu, ka tas izklausās pēc kaut kā, kam vajadzētu kļūt populāram plašākās masās. Varbūt daļēji tādēļ, ka vokālista augstā balss brīžiem atgādina Coldplay līdera Krisa Mārtina balsi.

#2 Django Django - Storm

Manuprāt Django Django vairs nav nekas jauns, bet tas varbūt tādēļ, ka pagaidām viņu debijas albumu ierindotu sava 2012. gada mīļāko albumu topa virsotnē (ja vien es veidotu tādu topu). Grupa ir no Apvienotās Karalistes, un žanriski viņiem tiek piedēvēta etiķete 'folktronica', kas nozīmē, ka tiek apvienoti abi minētie žanri, nereti ritmiski izkārtojot akustisku instrumentu skaņu ierakstu fragmentus.



Ja nu tev ir paslīdejis gar ausīm viņu absolūti satriecošais singls 'Default', tad šeku reku var noklausīties arī to (kurš tik tiešām brīžiem izklausās pēc skaņu mozīkas):

#1 SPLASHH - All I Want To Do

Un kā pirmo dziesmu es piedāvāšu pavisam nesen uzlēkušās grupas SPLASHH pirmo singlu 'All I Want To Do', kas oficiāli iznāks šī gada 6. jūnijā. Grupa ir no Londonas, Apvienotās Karalistes un žanriski sevi apraksta kā sapņainu garāžroku. Manuprāt, tas diezgan trāpīgi apraksta vismaz šo dziesmu.

Sebadoh - Bakesale

Žanrs: lo-fi, indie rock
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1994
MySpace

Kādreiz tāltālajos astoņdesmitajos bija tāda grupa Dinosaur Jr., kurā bija tāds foršs basģitārists Lū Bārlovs (Lou Barlow), bet tad 1989. gadā viņu izmeta no grupas, un viņš izveidoja vēl foršāku grupu par Dinosaur Jr. un nosauca to vārdā, kas patiesībā nemaz nav vārds - Sebadoh.
Albums 'Bakesale' gan pieder deviņdesmitajiem, kuru laikā ir paspējis mainīties gan grupas sastāvs, gan arī skanējums, un tomēr grupa visu laiku pārlieconoši pieturās pie neķemmētā lo-fi žanra.

Swirlies - Blonder Tongue Audio Baton

Žanrs: indie rock, shoegaze, noise pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1993
MySpace

Ieraksts, kas ar vienu kāju atrodas šūgeizā un ar otru - deviņdesmito gadu indie rokā. Pirmajā mirklī gribējās teikt, ka izklausās pēc kā kaut kā starp My Bloody Valentine un Sonic Youth tikai ar sisīgu indie pop vokālu. Lai gan patiesībā tur nav nekā pārdabiski sisīga, vienkārši, atšķirībā no MBV, balstiņas ir izšķiramas no pārējā trokšņa.

Deerhunter - Microcastle

Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!

Hefner - The Fidelity Wars

Žanrs: urban folk, indie pop, indie rock (jā, šajā punktā mani arī kaitina tā visa indie padarīšana, kas, patiesību sakot, nepasaka prakstiski neko. ja nu vienīgi to, ka grupai nav muzikālu dotību :D)
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Bez šī nu nekādi.. šī grupa man iekrita ausīs augustā 2008, kad vienā dienā es vienkārši maniakāli apslimu ar I Took Her Love for Granted. Ar šo dziesmu es tik pat maniakāli aplaidu arī pāris citus cilvēkus. Smieklīgākais bija tas, ka dziesmas spēks to bija izvazājis pa apli un caur citu cilvēku atkal atsviedis atpakaļ pie manis, respektīvi, šo dziesmu man mēģināja rekomendēt pēc tam, kad es jau sen viņu biju izslimojusi. Dziesmu ar tādu spēku es vienkārši nespēju šeit nelikt. Pie tam vēl.. vakar sanāca divatā ar vienu no pirmajiem aplaistajiem jūsmot līdzi dziesmai un.. nevarēju nemanīt WTF izteiksmi to cilvēku sejās, kurus es kaut kā biju apdalījusi. Tāpēc es to tagad labošu. Es gan teikšu kā ir - mani tā īsteni paķer tikai pāris dziesmas no albuma. Tā kā, patiesību sakot, es galvenokārt pašlaik lielu tieši dziesmu I Took Her Love for Granted, kurai, starpcitu, ir bezgala frīkains videoklips:

Tā kā tagad jums ir bezgala daudz iespēju, ko, kā un kādā secībā. Un vai vispār.

Ak, un albumu velc šeit!