The Raveonettes "Observator"

The Raveonettes, trokšņainā popa duets no Dānijas, ir nākuši klajā ar savu sesto studijas albumu "Observator". Lai arī albums tematikas ziņā lielākoties ir krāsots tumšos toņos (albuma tapšanas laikā grupas vokālists/ģitārists cīnījās ar muguras traumu un tās radītājām depresijas piemirkušajām pārdomām), tajā ir atrodamas arī pāris dziesmas ar salīdzinoši dzīvespriecīgu skanējumu. Albums ir sarakstīts vislabākajās trokšņainā popa tradīcijās, un to ir noteikti vērts dzirdēt.
Albumu pilnā garumā var noklausīties ŠEIT.

#27 Slowdance - Boyfriend

Grupa Slowdance no Bruklinas, ASV šomēness ir izlaidusi piemīlīgu indie pop dziesmiņu 'Boyfriend', kas izcakota ar sintezatoru skaņām, kas atsauc atmiņā dažādas saldsērīgas popdziesmas no astoņdesmitajiem.

#26 Summer Camp - Always

Summer Camp ir muzikālā apvienība starp Džeremiju Vārmsliju (Jeremy Warmsley) un Elizabeti Senkiju (Elizabeth Sankey), kas izveidojusies 2009. gadā, Londonā un spēlē elektronisku indie popu. Pagājušā gada rudenī iznāca viņu debijas albums 'Welcome to Condale', un jau jūlija sākumā ir gaidāms jauns minialbums 'Always', kura tituldziesma ir grozījusies apkārt jau kādu laiku, bet tagad tai ir uztapis arī visnotaļ savdabīgi slimīgi piemīlīgs video.



Tikko arī uzskrēju virsū dziesmas 'Better Off Without You' akustiskajam ierakstam (dziesma ir no pagājušā gada albuma - ja nu gadījumā oriģināls nav dzirdēts, tad to var noklausīties ŠEIT). 'Better Off Without You' albuma versija pievērsa manu uzmanību gan ar savu super-saldi-teju-šķebinoši-un-gandrīz-pretīgi-tomēr-interesanti astoņdesmito gadu popa skanējumu un Elizabetes balsi. Ja astoņdesmito gadu piegarša ir pazudusi dziesmas akustiskajā versijā, tad Elizabetes balss tur izklausās vēl varenāka.

#25 Virals - Gloria

Virals ir Šona Henšera (Shaun Hencher) jaunākais muzikālais projekts. Ja viņa iepriekšējā grupa Lovvers skanēja ļoti lo-fi trokšņaini garāž-pankrok-īgi, tad Virals mūzika ir krietni maigāka un popsīgāka, tomēr saglabājot zināmu sešdesmito gadu pieskanējumu - tikai tādu cukurīgu. Maija beigās grupai iznāca pirmais minialbums 'Coming Up With The Sun'. Visvairāk man pieķērās nevis albuma tituldziesma, bet gan viegli trokšņainā dziesma 'Gloria'.



Bet minialbuma tituldziesmai arī nav ne vainas!

#22 Young Galaxy - Youth Is Wasted On The Young

Young Galaxy, sapņaina indie popa grupa no Vankūveras, Kanādā, jūnija sākumā ir izlaidusi burvīgo singlu 'Shoreless Kid / Youth Is Wasted On The Young'. Mani visvairāk aizrāva tieši 'Youth Is Wasted On The Young' - kaut kas man tajā atgādina The Smiths, iespējams, vielgi rotaļīgi skanošā ģitāra un piedziedājuma teksts "I wouldn't mind dying at all, if it weren't for the songs I'd miss".

#17 Crocodiles - My Surfing Lucifer

Šis burvīgais troksnis nāk no Sandjēgo, Californijas un par to atbildīga ir trokšņainā indie popa grupa Crocodiles. Dziesma 'My Surfing Lucifer' ir atrodama pirms pāris dienām iznākušajā grupas trešajā studijas albumā 'Endless Flowers'. Šis gan nav singls, tā kā šoreiz izpaliks video indie kvalitātē, bet ja nu ir vēlme redzēt video ar vecuma un pleķainuma filtriem un jauniešiem saulesbrillēs, tad albuma pirmais singls Sunday (Psychic Conversation #9) apmierinās visas šīs vēlmes.

#16 Weird Dreams - Vague Hotel

Lipīgas ģitārmelodijas un ritmiska plaukstiņu sišana - tā iesākas Weird Dreams šī gada aprīlī iznākušais debijas albums 'Choreography'. Weird Dreams ir četru puišu apvienība no Londonas, kas spēlē dzīvespriecīgi skanošu jangle popu ar mazāk dzīvespriecīgiem dziesmu tekstiem.



Lai arī kopumā 'Choreography' mani īpaši neaizkustināja, es pilnībā atbalstu to, ko viņi dara 'Faceless' sākumā:

#15 Grass Widow - Goldilocks Zone

Grass Widow ir meiteņu trio no Sanfrancisko, ASV, kas spēlē mūziku, kas iederētos gan starp tādām meiteņu post-punk grupām kā The Raincoats un The Slits, gan arī starp 90to gadu meiteņu indie pop grupām. Jā, iespējams mūzikas instrumentālā daļa kā reiz vairāk atbilstu post-punk meiteņu trokšņainajiem standartiem, kamēr visu triju meiteņu vokālu apvienošana nedaudz atgādina Lush ar enģeliskajām Emmas un Miki balsīm, tikai Grass Widow gadījumā mazāk enģeliski. Teju vai visās dziesmās dzied visas meitenes vienlaicīgi, kas noteikti nav raksturīgs daudzām mūsdienu grupām un ko varētu uzskatīt par Grass Widow īpašo pazīmi. Šī gada maijā Grass Widow ir izdevušas savu jau trešo studijas albumu 'Internal Logic'.

#4 School of Seven Bells - Kiss Them For Me

Tā kā šodien Sūzija (Siouxsie Sioux) no Siouxsie and the Banshees (post-punk, new wave grupa no Apvienotās Karalistes, populāra 1980ajos) svin savu dzimšanas dienu, un viņu vajadzētu kaut kā godināt, tad šodien es piedāvāšu Siouxsie and the Banshees dziesmas 'Kiss Them For Me' kaverversiju grupas School of Seven Bells izpildījumā. Grupa School of Seven Bells ir no ASV un spēlē sapņaini elektronisku indie popu. Viņu mūsdienīgā versija Siouxsie and the Banshees 1991. gadā izdotajai dziesmai ir iznākusi vien pirms mēneša.



Ja nu gadījumā neesi pazīstams as oriģinālu un/vai ir vēlme salīdzināt abas versijas, tad to var dzirdēt un redzēt ŠEIT.

#1 SPLASHH - All I Want To Do

Un kā pirmo dziesmu es piedāvāšu pavisam nesen uzlēkušās grupas SPLASHH pirmo singlu 'All I Want To Do', kas oficiāli iznāks šī gada 6. jūnijā. Grupa ir no Londonas, Apvienotās Karalistes un žanriski sevi apraksta kā sapņainu garāžroku. Manuprāt, tas diezgan trāpīgi apraksta vismaz šo dziesmu.

Arrah and the Ferns - Evan Is a Vegan

Sveiki! Ir notikušas pārmaiņas. Blogam ir pievienojies vēl viens rakstītājs, tāpēc mūsu darbības lauks tiek paplašināts. Atšķirībā no wraa rakstiem mani droši vien būs par jaunāku mūziku – ne tik tumšu, bet gan pildītu vasarīgām melodijām. Tad nu sevi esmu pieteicis. Viss pārējais jau ir mazsvarīgs, taču lasīt tālāk arī drīkst – neko nevaru jums liegt.



Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.

Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.

The Pastels / Tenniscoats - Vivid Youth

Nez kāpēc man gribas teikt, ka indie pop un vecums.. nav gluži tas saderīgākais salikums. Protams, pensionāres agri vai vēlu nonāk pie galdautu izšūšanas, kas gan ir bezgala twee, bet.. es nezinu, vai tas manī izraisa sajūsmu. Iespējams es esmu vienkārši naiva, bet es tomēr ticu, ka cilvēki arī dzīvo un domā tā, kā viņi sevi pauž. Lai gan es ilgi ticēju arī tam, ka visi cilvēki ar laiku izaug no Eiropas Hitu Radio (vai ko nu tur tagad klausās tie dažpadsmitnieki (visdrīzāk tas vairs nav radio, bet jūs jau noprotat, kādu mūziku es ar to domāju)), kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Vienkārši mana vīzija par četrdesmitgadiekiem ar twee-īgu 'un pēc tam, kad biju uztamborējis zaķītim austiņas, es nolēmu nosnausties turpat zālītē ^^' attieksmi (jā, man ir nožēlojami un nožēlojami pārspīlēti aizspriedumi par it visu :D) ir diezgan biedējoša. Visdrīzāk nekas tāds tik tiešām reālajā dzīvē nenotiek, un patiesībā mēs visi esam tikai pelēki kvardāti, kas katru dienu dara vienu un to pašu, ik pa brīdim veicot kādu publisku paziņojumu, kas būtu raksturīgs dzeltenam trīsstūrim. Iespējams. Viss ir iespējams.
Lai nu kā.. The Pastels un viņu twee-ība viennozīmīgi izskatījās labāk pirms 20 gadiem:

Flin Flon - A-OK

Žanrs: indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1998
MySpace

Šie savā ziņā ir līdzīgi True Love Always, ko varētu mēģināt izskaidrot ar to, ka abās grupās aiz bungām sēž viens un tas pats cilvēks (lai gan patiesībā es vainotu abām grupām raksturīgo uzsvērto basu, salīdzinoši minimālistisko ģitāru un vokālu, kas arī ir līdzīgs). Un vispār balstiņa un ģitāriņa šeit pieder Markam Robinsonam, kas tās pašas funcijas pilda arī Grenadine. Par dāmu ar basu gan es neko vairāk nezinu. Bet dāma ar basu tāpat vienmēr ir laba lieta.

Grenadine - Goya

Žanrs: indie pop, lounge
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1992

Nekādo dižo stāstu par grupu šoreiz man nav. Pat wikipēdija pieviļ, spējot pastāstīt tikai par sīrupu, salu grupu un audumu. Bet, neraugoties uz to, albums Goya ir tāds jauks mieriņš ar ausij tīkamu ģitārspēli un samtainu sievieš-vokālu.

Black Tambourine - Complete Recordings

Žanrs: noise pop, shoegaze, twee, indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Black Tambourine izveidojās 1989. gadā un - pretēji viņu pilsētā Vašingtonā valdošajām hārdkōrīgajām tendencēm - vērsa savu skatienu uz otrpus Atlantijas okeānam mītošo Britu zemes twee popu, C86 grupām (piemēram, The Pastels un Shop Assistants), un - vairāk kā nenoliedzami - uz trokšņainajiem The Jesus and Mary Chain. Līdz ar to viņu skanējums jau ir nojaušams.. bet šoreiz ietekmes ir ne tikai muzikālas, bet pat dziesmu tekstos paustas: grupas pirmais singls Throw Aggi Off the Bridge kā reiz ir par mīlīgām jūtiņām pret Stīvenu Pasteli (Stephen Pastel) no The Pastels.
Vēl šī kompilācija sevī ietver arī amerikāņu psihodēliskā roka grupas Love dziesmas Can't Explain kaverversiju.
Tā kā grupa pajuka jau 1991. gadā, tad šī izlasīte arī ir viss, kas no viņiem ir palicis. Žēl, jo patiesībā ir ļoti pat neslikti. Bet to jau par daudziem varētu teikt.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

The Crayon Fields - Animal Bells

Žanrs: twee, indie pop
Nāk no..: Australia
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Šī no Melburnas nākošā grupa kā reiz šī gada 16. maijā viesojās mūsu pašu zemītē Latvijā, un Dirty Deal Cafe telpās bija iespējams baudīt viņu koncertu.
Viņi ir ļoti tipiski savam žanram. It visās izpausmēs. Četri puisīši ar brillēm un saldām balstiņām, mazu sintezatoriņu, ksilofonu un glītu, sarkanu 12-stīgu gitāru. Bet kurš gan teica, ka tas ir kas slikts?
The Crayon Fields izveidojās 2002. gadā, un Animal Bells ir grupas debijas albums. Visādi varenie avoti (patiesībā visi atsaucas uz visuvarenāko avotu - Pitchfork) uzsver grupas līdzības ar tādiem 60to gadu varoņiem kā The Zombies, The Byrds un The Beach Boys. Kā arī līdzības ar dažādām mūsu dienām tuvākām indie pop grupām, ko es pilnīgi noteikti nespēju noliegt, jo viņi skan tik.. tik tipiski! Un tipiski labi, ja ausij patīk salkanās twee melodijas.
Manas lielākās simpātijas gan pieder pagājušajā gadā iznākušajam singlam Mirror Ball, kas vedina uz šogad gaidāmo albumu All the Pleasures of the World un ir dzirdama grupas MySpace profilā.

Velc šeit!

Dolly Mixture - Demonstration Tapes

Žanrs: indie pop, post-punk, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1983
MySpace

Nē, tās nav konfektes. Lai gan arī tur noteikti var vilkt paralēles, un noteikti tieši tā tas arī bija domāts. Bet, jā, vispār tā ir trīs meiteņu muzikāla savienība, kas izveidojosies 1978. gadā Kembridžā. Apkārt klīst mīts, ka grupas dalībnieces ir bijušas britu punk rock grupas The Damned dalībnieku draudzenes. Kā nu tur bija kā ne, bet Captain Sensible no The Damned tik tiešām gan producēja pāris Dolly Mixture singlus, gan arī lūdza meiteņu vokālo palīdzību, kad devās sologaitās. Un tomēr, lai arī uzturēdamās punk rock mūziķu vidū, viņas nedarīja to pašu, ko puiši ar saviem trim akordiem un raupjo kliegšanu. Tomēr, bez šaubām, zināmu punk attieksmes daļu, lai arī ietērptu sārtā, cakotā kleitā, arī viņas paturēja. Ne velti viņu mūzikā ir sazīmējamas priekšlaicīgas riot grrrl vēsmas (it īpaši dziesmā How Come You're Such a Hit With the Boys, Jane?).
Deponstration Tapes sevī ietver visu materiālu (izņemot pāris singlus), ko grupa ir ierakstījusi laika posmā no 1979. līdz 1983. gadam, piedāvājot jums 27 burvīgas dziesmas jebšu nedaudz vairāk kā stundu īstena indie pop prieka.

Velc šeit!

Television Personalities - ...And Don't the Kids Just Love It

Žanrs: indie pop, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1981
MySpace

Television Personalities ir The Smiths Nr. 2.. ja neņem vērā faktu, ka Television Personalities bija pirmie. Korektāk gan būtu teikt, ka ir iespējams vilkt treknas paralēles starp Moriseju un TVPs solistu un pastāvīgo dalībnieku Denu (Dan Treacy). Abi divi ir vientulības un neatbildētu jūtu vajāti, tomēr Dens biedrojas arī ar heroīnu, amfetamīniem un lielu daudzumu alkohola. Tāpēc - ja esi jau izsmēlis visu Moriseja garadarbus, un Tava nomāktības kāre joprojām nav apmierināta - iepazīsties, Television Personalities!
Un tātad ...And Don't the Kids Just Love It ir grupas debijas albums, izdots 1981. gadā. Tajā jau ir sazīmējami C86 estētikas aizmetņi: īsas dziesmeles, kas it kā ir minimāli izstrādātas, tomēr tiek izpildītas ar maksimālu entuziasmu.
”The echoey, hissy production makes the songs sound as if the band were playing at the bottom of an empty swimming pool, recorded by a single microphone located two houses away, yet somehow that adds to the homemade charm of the record.”
Tomēr jāsaka, kā ir - šis nebūs vislabākais depresīvās mūzikas paraugs, šajā gadījumā depresija aug līdz ar vecumu. ...And Don't the Kids Just Love It lielākā daļa dziesmu ir tīri dzīvelīgas. Salīdzinoši dzīvelīgas. :)

Velc šeit!

VA - In This Place Called Nowhere

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: Japan
Izdošanas gads: 1992

Tā kā es iepriekšējā rakstā solīju šeit atrādīt kādu Sarah Records izlasīti, tad es tagad to daru. Jā, šī izlase īpaši interesantā kārtā nāk no Japānas - tā ir pati pirmā tikai-Japānā izdotā Sarah Records izlase. Tas gan nav iemesls, kādēļ es to izvēlējos. Man vienkārši patika dziesmu saraksts. Lielākoties Sarah Records izlasēs (kuru nav maz) ir pārstāvētas dažas grupas un attiecīgi no katras grupas ir vairākas dziesmas, kas gan nav nedz labi, nedz slikti, man vienkārši labāk patīk, ja no katras grupas ir pa vienai dziesmai. Daudz mazu paraudziņu. Ar to arī var noprast, ka šī ir 'viens izpildītājs - viena dziesma' izlase. Daudzas grupas aptveroša. Kā arī tieši šajā izlasē ir atrodamas vairākas dziesmas kas dažādu iemeslu dēļ man ir iekritušas ausīs. Sākot no burvīgās Another Sunny Day dziesmas "You Should All Be Murdered", kas tiek dungota jau vismaz pusgadu, līdz pat Action Painting! dziesmai "These Things Happen", kas mani aktīvi priecēja pēdējos mēnešos, un pēdēdējo nedēļu favorītei - The Orchids dziesmai "Tiny Words".

Velc šeit!