Arrah and the Ferns - Evan Is a Vegan

Sveiki! Ir notikušas pārmaiņas. Blogam ir pievienojies vēl viens rakstītājs, tāpēc mūsu darbības lauks tiek paplašināts. Atšķirībā no wraa rakstiem mani droši vien būs par jaunāku mūziku – ne tik tumšu, bet gan pildītu vasarīgām melodijām. Tad nu sevi esmu pieteicis. Viss pārējais jau ir mazsvarīgs, taču lasīt tālāk arī drīkst – neko nevaru jums liegt.



Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.

Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.

The Pastels / Tenniscoats - Vivid Youth

Nez kāpēc man gribas teikt, ka indie pop un vecums.. nav gluži tas saderīgākais salikums. Protams, pensionāres agri vai vēlu nonāk pie galdautu izšūšanas, kas gan ir bezgala twee, bet.. es nezinu, vai tas manī izraisa sajūsmu. Iespējams es esmu vienkārši naiva, bet es tomēr ticu, ka cilvēki arī dzīvo un domā tā, kā viņi sevi pauž. Lai gan es ilgi ticēju arī tam, ka visi cilvēki ar laiku izaug no Eiropas Hitu Radio (vai ko nu tur tagad klausās tie dažpadsmitnieki (visdrīzāk tas vairs nav radio, bet jūs jau noprotat, kādu mūziku es ar to domāju)), kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Vienkārši mana vīzija par četrdesmitgadiekiem ar twee-īgu 'un pēc tam, kad biju uztamborējis zaķītim austiņas, es nolēmu nosnausties turpat zālītē ^^' attieksmi (jā, man ir nožēlojami un nožēlojami pārspīlēti aizspriedumi par it visu :D) ir diezgan biedējoša. Visdrīzāk nekas tāds tik tiešām reālajā dzīvē nenotiek, un patiesībā mēs visi esam tikai pelēki kvardāti, kas katru dienu dara vienu un to pašu, ik pa brīdim veicot kādu publisku paziņojumu, kas būtu raksturīgs dzeltenam trīsstūrim. Iespējams. Viss ir iespējams.
Lai nu kā.. The Pastels un viņu twee-ība viennozīmīgi izskatījās labāk pirms 20 gadiem:

Black Tambourine - Complete Recordings

Žanrs: noise pop, shoegaze, twee, indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Black Tambourine izveidojās 1989. gadā un - pretēji viņu pilsētā Vašingtonā valdošajām hārdkōrīgajām tendencēm - vērsa savu skatienu uz otrpus Atlantijas okeānam mītošo Britu zemes twee popu, C86 grupām (piemēram, The Pastels un Shop Assistants), un - vairāk kā nenoliedzami - uz trokšņainajiem The Jesus and Mary Chain. Līdz ar to viņu skanējums jau ir nojaušams.. bet šoreiz ietekmes ir ne tikai muzikālas, bet pat dziesmu tekstos paustas: grupas pirmais singls Throw Aggi Off the Bridge kā reiz ir par mīlīgām jūtiņām pret Stīvenu Pasteli (Stephen Pastel) no The Pastels.
Vēl šī kompilācija sevī ietver arī amerikāņu psihodēliskā roka grupas Love dziesmas Can't Explain kaverversiju.
Tā kā grupa pajuka jau 1991. gadā, tad šī izlasīte arī ir viss, kas no viņiem ir palicis. Žēl, jo patiesībā ir ļoti pat neslikti. Bet to jau par daudziem varētu teikt.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

The Crayon Fields - Animal Bells

Žanrs: twee, indie pop
Nāk no..: Australia
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Šī no Melburnas nākošā grupa kā reiz šī gada 16. maijā viesojās mūsu pašu zemītē Latvijā, un Dirty Deal Cafe telpās bija iespējams baudīt viņu koncertu.
Viņi ir ļoti tipiski savam žanram. It visās izpausmēs. Četri puisīši ar brillēm un saldām balstiņām, mazu sintezatoriņu, ksilofonu un glītu, sarkanu 12-stīgu gitāru. Bet kurš gan teica, ka tas ir kas slikts?
The Crayon Fields izveidojās 2002. gadā, un Animal Bells ir grupas debijas albums. Visādi varenie avoti (patiesībā visi atsaucas uz visuvarenāko avotu - Pitchfork) uzsver grupas līdzības ar tādiem 60to gadu varoņiem kā The Zombies, The Byrds un The Beach Boys. Kā arī līdzības ar dažādām mūsu dienām tuvākām indie pop grupām, ko es pilnīgi noteikti nespēju noliegt, jo viņi skan tik.. tik tipiski! Un tipiski labi, ja ausij patīk salkanās twee melodijas.
Manas lielākās simpātijas gan pieder pagājušajā gadā iznākušajam singlam Mirror Ball, kas vedina uz šogad gaidāmo albumu All the Pleasures of the World un ir dzirdama grupas MySpace profilā.

Velc šeit!

Dolly Mixture - Demonstration Tapes

Žanrs: indie pop, post-punk, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1983
MySpace

Nē, tās nav konfektes. Lai gan arī tur noteikti var vilkt paralēles, un noteikti tieši tā tas arī bija domāts. Bet, jā, vispār tā ir trīs meiteņu muzikāla savienība, kas izveidojosies 1978. gadā Kembridžā. Apkārt klīst mīts, ka grupas dalībnieces ir bijušas britu punk rock grupas The Damned dalībnieku draudzenes. Kā nu tur bija kā ne, bet Captain Sensible no The Damned tik tiešām gan producēja pāris Dolly Mixture singlus, gan arī lūdza meiteņu vokālo palīdzību, kad devās sologaitās. Un tomēr, lai arī uzturēdamās punk rock mūziķu vidū, viņas nedarīja to pašu, ko puiši ar saviem trim akordiem un raupjo kliegšanu. Tomēr, bez šaubām, zināmu punk attieksmes daļu, lai arī ietērptu sārtā, cakotā kleitā, arī viņas paturēja. Ne velti viņu mūzikā ir sazīmējamas priekšlaicīgas riot grrrl vēsmas (it īpaši dziesmā How Come You're Such a Hit With the Boys, Jane?).
Deponstration Tapes sevī ietver visu materiālu (izņemot pāris singlus), ko grupa ir ierakstījusi laika posmā no 1979. līdz 1983. gadam, piedāvājot jums 27 burvīgas dziesmas jebšu nedaudz vairāk kā stundu īstena indie pop prieka.

Velc šeit!

VA - In This Place Called Nowhere

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: Japan
Izdošanas gads: 1992

Tā kā es iepriekšējā rakstā solīju šeit atrādīt kādu Sarah Records izlasīti, tad es tagad to daru. Jā, šī izlase īpaši interesantā kārtā nāk no Japānas - tā ir pati pirmā tikai-Japānā izdotā Sarah Records izlase. Tas gan nav iemesls, kādēļ es to izvēlējos. Man vienkārši patika dziesmu saraksts. Lielākoties Sarah Records izlasēs (kuru nav maz) ir pārstāvētas dažas grupas un attiecīgi no katras grupas ir vairākas dziesmas, kas gan nav nedz labi, nedz slikti, man vienkārši labāk patīk, ja no katras grupas ir pa vienai dziesmai. Daudz mazu paraudziņu. Ar to arī var noprast, ka šī ir 'viens izpildītājs - viena dziesma' izlase. Daudzas grupas aptveroša. Kā arī tieši šajā izlasē ir atrodamas vairākas dziesmas kas dažādu iemeslu dēļ man ir iekritušas ausīs. Sākot no burvīgās Another Sunny Day dziesmas "You Should All Be Murdered", kas tiek dungota jau vismaz pusgadu, līdz pat Action Painting! dziesmai "These Things Happen", kas mani aktīvi priecēja pēdējos mēnešos, un pēdēdējo nedēļu favorītei - The Orchids dziesmai "Tiny Words".

Velc šeit!

The Field Mice - Snowball + Singles

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 2005 (lai gan pats Snowball bez plusiem un singliem tika izdots 1989. gadā)

Visbiežāk es uzskrienu tieši faktam, ka The Field Mice ir vispopulārākā Sarah Records paspārnē bijusī grupa, kas gan man vienmēr liek smīnēt, jo neviens jau nezin nedz tādus The Field Mice, nedz arī pašu Sarah Records. (Ha, tāpēc es tuvākajā nākotnē varētu padalīties arī ar kādu Sarah Records izlasīti!) Pastāvēja viņi tikai trīs gadus: no 1988. līdz 1991. gadam. Grozījās pa Londonu. Ko vēl var pateikt? Ah, pareizi - visspilgtākais, ko es jebkad par viņiem esmu lasījusi, ir kāda cita blogera vārdi:

They sound like someone gave Morrisey a roofie and had him front a strange mixture of Belle and Sebastian, New Order, and Isn't Anything My Bloody Valentine. Sleepy vocals over poppy guitar twangs and a drum machine.
Lead singer Robert Wratten is probably the wimpiest singer I've ever heard. He makes Ben Gibbard and Stuart Murdoch sound like jocks. Sample lyrics:
"I always feel this way, No harm can come to when I'm in your company"
"I can't help feeling it cannot last/I can't help feeling you will break my heart, break my heart"
"If the sun going down can make me cry, why should I not like the way I am?"
Comparitively, Colin Meloy is a lumberjack.

Eh, tas mani vienmēr uzjautrina.. Bet tas ir tik trāpīgi!

Velc šeit!

True Love Always - Torch

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2000
MySpace

Mani vienkārši bez gala aizkustināja dziesma Sunshine. Jauks bass. Un ģitāriņa. Un vispār.. gribas teikt, ka kaut kādā punktā atgādina grupu The Whitest Boy Alive. Tāpēc, ka visi instrumenti ir tik nesaplūstoši, tik atšķetināmi. Tas man arī patīk. Protams, jāpiemin, ka tas ir pārliecinošs indie pop - tāda salda un dzīvelīga lēkājamā mūziciņa.

Velc šeit!