Io Echo - Ministry Of Love

Šī Losandželosas sapņainā trokšņu popa grupa parādījās manā redzes lokā jau šīs vasaras vidū ar savu lipīgo singlu "When The Lillies Die", bet dziesma "Ministry Of Love" mani pārliecināja, ka ir jānoklausās arī viņu šomēnes iznākušais debijas albums "Ministry Of Love". Grupa savā skanējumā savieno saldas pop melodijas ar deviņdesmito gadu industriālās mūzikas tumšajām atbalsīm un orientāliem elementiem, kas arī vizuālā formā parādās gan uz debijas albuma vāciņa, gan arī "When The Lillies Die" videoklipā.

Slowdive atkalapvienošanās varbūtība

Pirms pāris dienām britu shoegaze grupas Slowdive līderis Nīls Halsteds atklāja varbūtību, ka grupa varētu atkalapvienoties. Pirmkārt, grupas dalībnieki uztur draudzīgas attiecības, tā kā grupas darbības atjaunošanai nav personisku šķēršļu, un, otrkārt, pēdējo gadu laikā astoņdesmito un deviņdesmito gadu lielo grupu atkalapvienošanās ir kļuvusi tik populāra, ka to jau var nosaukt par pilnīgi pašsaprotamu un gandrīz neizbēgamu katras lielās grupas mūža fāzi. Kā par to ir izteicies pats Halsteds: "It's crazy how in vogue it is for bands to get back together these days. It's almost like you're not allowed not to get back together. So, I'm sure that we will get back together — because we won't be allowed not to." Konkrēts solījums gan tas nav, bet - kamēr mēs gaidām notikumu attīstību - tas var kalpot vismaz kā atgādinājums un pamudinājums cītīgāk caurskatīt grupas daiļradi, kas tiešām ir pilna ar bezgala skaisti sapņainām melodijām.

#17 Crocodiles - My Surfing Lucifer

Šis burvīgais troksnis nāk no Sandjēgo, Californijas un par to atbildīga ir trokšņainā indie popa grupa Crocodiles. Dziesma 'My Surfing Lucifer' ir atrodama pirms pāris dienām iznākušajā grupas trešajā studijas albumā 'Endless Flowers'. Šis gan nav singls, tā kā šoreiz izpaliks video indie kvalitātē, bet ja nu ir vēlme redzēt video ar vecuma un pleķainuma filtriem un jauniešiem saulesbrillēs, tad albuma pirmais singls Sunday (Psychic Conversation #9) apmierinās visas šīs vēlmes.

The Radio Dept. - I Don't Like It Like This

Šī dziesma būs 1. martam. Pavasarim. Atkusnim. Mierīgajam nemieram.

Slowdive - Souvlaki

Žanrs: dream pop, shoegaze
Izcelsme: UK
Izdošanas gads: 1993

Jo sen senos laikos šis bija mans pirms-gulēt-iešanas albums. Īstens mieriņš un miedziņš.

Swirlies - Blonder Tongue Audio Baton

Žanrs: indie rock, shoegaze, noise pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1993
MySpace

Ieraksts, kas ar vienu kāju atrodas šūgeizā un ar otru - deviņdesmito gadu indie rokā. Pirmajā mirklī gribējās teikt, ka izklausās pēc kā kaut kā starp My Bloody Valentine un Sonic Youth tikai ar sisīgu indie pop vokālu. Lai gan patiesībā tur nav nekā pārdabiski sisīga, vienkārši, atšķirībā no MBV, balstiņas ir izšķiramas no pārējā trokšņa.

Black Tambourine - Complete Recordings

Žanrs: noise pop, shoegaze, twee, indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Black Tambourine izveidojās 1989. gadā un - pretēji viņu pilsētā Vašingtonā valdošajām hārdkōrīgajām tendencēm - vērsa savu skatienu uz otrpus Atlantijas okeānam mītošo Britu zemes twee popu, C86 grupām (piemēram, The Pastels un Shop Assistants), un - vairāk kā nenoliedzami - uz trokšņainajiem The Jesus and Mary Chain. Līdz ar to viņu skanējums jau ir nojaušams.. bet šoreiz ietekmes ir ne tikai muzikālas, bet pat dziesmu tekstos paustas: grupas pirmais singls Throw Aggi Off the Bridge kā reiz ir par mīlīgām jūtiņām pret Stīvenu Pasteli (Stephen Pastel) no The Pastels.
Vēl šī kompilācija sevī ietver arī amerikāņu psihodēliskā roka grupas Love dziesmas Can't Explain kaverversiju.
Tā kā grupa pajuka jau 1991. gadā, tad šī izlasīte arī ir viss, kas no viņiem ir palicis. Žēl, jo patiesībā ir ļoti pat neslikti. Bet to jau par daudziem varētu teikt.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

Deerhunter - Microcastle

Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!