Lou Barlow - Goodnight Unknown

Žanrs: indie, folk, lo-fi
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2009
MySpace

Protams, pēc ilgstošas Sebadoh mīlēšanas cilvēkam IR jānonāk pie Lū Bārlova sōlō..
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.

The Pastels / Tenniscoats - Vivid Youth

Nez kāpēc man gribas teikt, ka indie pop un vecums.. nav gluži tas saderīgākais salikums. Protams, pensionāres agri vai vēlu nonāk pie galdautu izšūšanas, kas gan ir bezgala twee, bet.. es nezinu, vai tas manī izraisa sajūsmu. Iespējams es esmu vienkārši naiva, bet es tomēr ticu, ka cilvēki arī dzīvo un domā tā, kā viņi sevi pauž. Lai gan es ilgi ticēju arī tam, ka visi cilvēki ar laiku izaug no Eiropas Hitu Radio (vai ko nu tur tagad klausās tie dažpadsmitnieki (visdrīzāk tas vairs nav radio, bet jūs jau noprotat, kādu mūziku es ar to domāju)), kas, protams, ir pilnīgas muļķības. Vienkārši mana vīzija par četrdesmitgadiekiem ar twee-īgu 'un pēc tam, kad biju uztamborējis zaķītim austiņas, es nolēmu nosnausties turpat zālītē ^^' attieksmi (jā, man ir nožēlojami un nožēlojami pārspīlēti aizspriedumi par it visu :D) ir diezgan biedējoša. Visdrīzāk nekas tāds tik tiešām reālajā dzīvē nenotiek, un patiesībā mēs visi esam tikai pelēki kvardāti, kas katru dienu dara vienu un to pašu, ik pa brīdim veicot kādu publisku paziņojumu, kas būtu raksturīgs dzeltenam trīsstūrim. Iespējams. Viss ir iespējams.
Lai nu kā.. The Pastels un viņu twee-ība viennozīmīgi izskatījās labāk pirms 20 gadiem:

TORNIS Rec. promo 2009

Žanrs: indie tāds un indie šitāds, tornīgs :)
Nāk no..: Latvija
Izdošanas gads: 2009
MySpace

Ziniet, Latvijā arī kaut kas notiek!
Pirms dažām dienām iznāca Torņa 2009. gada vasaras promo izlasīte, kas sevī ietver 16 dziesmas no piecām dažādām Torņa paspārnē esošām grupām un mūziķiem: Baložu Pilniem Pagalmiem, Bērnības Milicijas, Mazajiem Smirdīgajiem Kociņiem kā arī Jura Simanoviča un Simona Krasta.

Sabiedriskā organizācija "Mūziķu apvienība TORNIS" ir oficiāli reģistrēta organizācija, kas ar statūtos rakstītajiem un likumā atļautajiem līdzekļiem atbalsta Latvijas neatkarīgo un nekomerciālo mūziku un visus, kas tajā iesaistīti. "TORNIS" joprojām pastāv un darbojas arī kā mūzikas izdevniecība, un kā lielākā daļa pasaules neatkarīgo izdevniecību (leiblu), tā ir nereģistrēta, jo tās darbība nes tikai finansiālus zaudējumus. (no www.tornis.lv)

Baložu Pilni Pagalmi jau izsenis ir Torņa populārākā grupa. Arī Bērnības Milicija un Mazie Smirdīgie Kociņi ir nostiprinājušies Latvijas underground mūzikā un guvuši gana ievērojamu atbalstītāju pulku. Tamdēļ šo grupu iekļaušana izlasē šķiet pagalam pašsaprotama. Tām tur vienkārši ir jābūt. Bet tad nāk vārdi, kurus līdz šim esam raduši skatīt tikai tādu vai savādāku grupu sastāvā: Bērnības Milicijas solists/ģitārists Juris Simanovičs ar melanholiski akustiskām dziesmām, kurās brīžiem tik labi var just to daļu, kuru viņš ieliek Bērnības Milicijā, un Mazo Smirdīgo Kociņu solists/ģitārists ar salīdzinoši raibu materiālu - ja dziesmu Putniņi gluži vai gribas nosaukt par alternatīvu bērnu dziesmiņu ar mazām, jaukām klavierītēm, tad Citdiena jau šķiet salīdzinoši maza un smirdīga (jebšu MSK-īga), un dziesmā Mikimauss pakārts jau parādās kaut kāda elektronika, kas vismaz nebija novērojama iepriekšējās divās dziesmās. Bet abos gadījumos - patīkami svaigi.

Ej pie Torņa onkuļa un velc tur!

Julian Plenti - Skyscraper

Žanrs: goth-gypsy (atsaucos uz Pitchforku. bet skan izcili)
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2009

Skvīli un skvīki - šis ir kaut kas pagalam negaidīts! Zem nevienam neko neizsakošā svešādā vārda Julian Plenti slēpjas neviens cits kā no Ņujorkas nākošās grupas Interpol solists un ģitārists Pols Benks (Paul Banks)! Un izrādās, ka nedz šis pseidonīms, nedz arī paši skaņdarbi nav nemaz tik svaigi kā sākumā var šķist - Benks šo vārdu esot izmantojis, kāpjot uz skatuves, jau pirms Interpol laikiem un tāpat arī daļa no šī gada augustā gaidāmā albuma Julian Plenti Is...Skyscraper materiāla ir sacerēta - atsaucoties uz Billbord - pirms vairāk kā desmit gadiem.
Pagaidām es gan neteiktu, ka esmu aizrauta. Bet pieņemšu, ka šis šobrīd pieklīdušais materiāls ir tikai skice tam, kas mūs sagaidīs augustā. Ka tur ir jābūt kam vairāk. Bet varbūt arī nē. Varbūt ka tas dēļ automātiskās salīdzināšanas ar Interpol daiļradi. Un tad jau uzreiz gribas izspļaut, ka šī jau ir tikai viena nieka ceturtdaļa no visa Interpol daiļuma. Bet cilvēks pats par sevi jau arī ir veselums. Tamdēļ gaidīsim augustu, lai varētu novērtēt visu albumu.

Velc šeit!