Ty Segall "Twins"

Ty Segall ir jaunietis no Sanfrancisko, kas spēlē trokšņaini psihedēlisku garāžroku un kas savas nebūt ne gārās muzikālās darbības laikā ir piedalījies vairākos līdzīgu žanru muzikālajos projektos, piemēram, Thee Oh Sees un Sic Alps. Jau šogad vien viņš ir izdevis trīs albumus - pavasarī iznāca sadarbības albums ar psihedēliskās mūzikas projektu White Fence, vasarā iznāca albums zem Ty Segall Band vārda, un rudens ir atnesis Ty Segall soloalbumu "Twins". "Twins" ir tikpat trokšņains, kā viņa iepriekšējie albumi. Joprojām ir brīži, kad Ty Segall man liek domāt par The Beatles, Marku Bolanu un Sidu Baretu (šādas sajūtas mani ļoti bieži pārņēma, nesen iepazīstoties ar Ty Segall mūziku un viņa burvīgo 2010. gada albumu "Melted"). Bet ne velti te grozās tā psihedēlijas etiķete. Ak jā, viņa dziesmu videoklipi arī ir psihedēliski murdzīgi, un pēdējā albuma pirmais singls "The Hill" nav izņēmums:



Pie reizes padalīšos arī ar "The Hill" singla B-pusi "Mother Lemonade", kas vismaz mani uzrunāja ātrāk nekā A-puse.

Io Echo - Ministry Of Love

Šī Losandželosas sapņainā trokšņu popa grupa parādījās manā redzes lokā jau šīs vasaras vidū ar savu lipīgo singlu "When The Lillies Die", bet dziesma "Ministry Of Love" mani pārliecināja, ka ir jānoklausās arī viņu šomēnes iznākušais debijas albums "Ministry Of Love". Grupa savā skanējumā savieno saldas pop melodijas ar deviņdesmito gadu industriālās mūzikas tumšajām atbalsīm un orientāliem elementiem, kas arī vizuālā formā parādās gan uz debijas albuma vāciņa, gan arī "When The Lillies Die" videoklipā.

The Raveonettes "Observator"

The Raveonettes, trokšņainā popa duets no Dānijas, ir nākuši klajā ar savu sesto studijas albumu "Observator". Lai arī albums tematikas ziņā lielākoties ir krāsots tumšos toņos (albuma tapšanas laikā grupas vokālists/ģitārists cīnījās ar muguras traumu un tās radītājām depresijas piemirkušajām pārdomām), tajā ir atrodamas arī pāris dziesmas ar salīdzinoši dzīvespriecīgu skanējumu. Albums ir sarakstīts vislabākajās trokšņainā popa tradīcijās, un to ir noteikti vērts dzirdēt.
Albumu pilnā garumā var noklausīties ŠEIT.

Slowdive atkalapvienošanās varbūtība

Pirms pāris dienām britu shoegaze grupas Slowdive līderis Nīls Halsteds atklāja varbūtību, ka grupa varētu atkalapvienoties. Pirmkārt, grupas dalībnieki uztur draudzīgas attiecības, tā kā grupas darbības atjaunošanai nav personisku šķēršļu, un, otrkārt, pēdējo gadu laikā astoņdesmito un deviņdesmito gadu lielo grupu atkalapvienošanās ir kļuvusi tik populāra, ka to jau var nosaukt par pilnīgi pašsaprotamu un gandrīz neizbēgamu katras lielās grupas mūža fāzi. Kā par to ir izteicies pats Halsteds: "It's crazy how in vogue it is for bands to get back together these days. It's almost like you're not allowed not to get back together. So, I'm sure that we will get back together — because we won't be allowed not to." Konkrēts solījums gan tas nav, bet - kamēr mēs gaidām notikumu attīstību - tas var kalpot vismaz kā atgādinājums un pamudinājums cītīgāk caurskatīt grupas daiļradi, kas tiešām ir pilna ar bezgala skaisti sapņainām melodijām.

Grimes - Genesis

Grimes jeb 24 gadus jaunā kanādiete Klēra Bušē (Claire Boucher), kas šī gada 23. novembrī viesosies Rīgā, ir beidzot nākusi klajā ar singla "Genesis" videoklipu. Tāpat kā mākslinieces mūzika ir pašas darināta, tā arī šis videoklips ir pašas režisēts. Videoklips pilnīgi noteikti neatstāj vienaldzīgu - es joprojām nespēju saprast kas un kāpēc tur notiek, bet videoklipa lokāciju un ekscentrisko tēlu izvēle viennozīmīgi piesaista uzmanību un iespiežas atmiņā.

The Soft Moon - Die Life

The Soft Moon no Sanfrancisko, ASV ir pazīstami ar savu tumšo, auksto un minimālo post-punk mūziku. Grupa sevi pieteica pasaulei 2010. gada nogalē, izdodot savu debijas albumu "The Soft Moon". Šī gada rudenī ir gaidāms grupas otrais albums "Zeroes", kurā, spriežot pēc nesen publikai atklātās dziesmas "Die Life", ir saglabāta pirmo albumu caurvijošā murdzīgā noskaņa.

Holograms - ABC City

Post-punk puikiņi no Stokholmas Zviedrijā. Ar tādu pancisku enerģiju un minimālu sintezatoriņu.

Broken Water "Tempest"

Es centos un centos klausīties Broken Water maija beigās iznākušo albumu "Tempest", lai varētu izdalīt kādu dziesmu, kas lektu ārā, bet man tas nesanāca un nesanāca. Nav jau tā, ka viss izklausītos vienādi, bet viduvēji gan. Broken Water ir noise rock grupa no Vašingtonas štata galvaspilsētas Olimpijas un.. manuprāt viņi ellīgi ļoti izklausās pēc Sonic Youth. Un varbūt tāpēc man viņi šķiet viduvēji.. un tomēr es viņiem pievēršu tā pavairāk uzmanības, jo manā prātā ir plaukts, kurā viņus ielikt.



Tās dziesmas, kurās dzied meitene, nav tik ļoti SY - Kimu Gordonu nemaz nav tik daudz. Bet tās dziesmas, kurās dzied čalis - manis pēc tie varētu būt arī kaut kādi SY neizdotie ieraksti.

#27 Slowdance - Boyfriend

Grupa Slowdance no Bruklinas, ASV šomēness ir izlaidusi piemīlīgu indie pop dziesmiņu 'Boyfriend', kas izcakota ar sintezatoru skaņām, kas atsauc atmiņā dažādas saldsērīgas popdziesmas no astoņdesmitajiem.

#26 Summer Camp - Always

Summer Camp ir muzikālā apvienība starp Džeremiju Vārmsliju (Jeremy Warmsley) un Elizabeti Senkiju (Elizabeth Sankey), kas izveidojusies 2009. gadā, Londonā un spēlē elektronisku indie popu. Pagājušā gada rudenī iznāca viņu debijas albums 'Welcome to Condale', un jau jūlija sākumā ir gaidāms jauns minialbums 'Always', kura tituldziesma ir grozījusies apkārt jau kādu laiku, bet tagad tai ir uztapis arī visnotaļ savdabīgi slimīgi piemīlīgs video.



Tikko arī uzskrēju virsū dziesmas 'Better Off Without You' akustiskajam ierakstam (dziesma ir no pagājušā gada albuma - ja nu gadījumā oriģināls nav dzirdēts, tad to var noklausīties ŠEIT). 'Better Off Without You' albuma versija pievērsa manu uzmanību gan ar savu super-saldi-teju-šķebinoši-un-gandrīz-pretīgi-tomēr-interesanti astoņdesmito gadu popa skanējumu un Elizabetes balsi. Ja astoņdesmito gadu piegarša ir pazudusi dziesmas akustiskajā versijā, tad Elizabetes balss tur izklausās vēl varenāka.

#25 Virals - Gloria

Virals ir Šona Henšera (Shaun Hencher) jaunākais muzikālais projekts. Ja viņa iepriekšējā grupa Lovvers skanēja ļoti lo-fi trokšņaini garāž-pankrok-īgi, tad Virals mūzika ir krietni maigāka un popsīgāka, tomēr saglabājot zināmu sešdesmito gadu pieskanējumu - tikai tādu cukurīgu. Maija beigās grupai iznāca pirmais minialbums 'Coming Up With The Sun'. Visvairāk man pieķērās nevis albuma tituldziesma, bet gan viegli trokšņainā dziesma 'Gloria'.



Bet minialbuma tituldziesmai arī nav ne vainas!

#24 2:54 - Got A Hold

Indie rock grupa 2:54 ir no Londonas un tās centrā ir divas māsas - Kolete un Hanna Tērlovas (Colette and Hannah Thurlow). Grupai šī gada maija beigās iznāca debijas albums '2:54', tomēr man visvairāk ir pieķērusies dziesma 'Got A Hold', viena no pagājušā gada novembrī izdotā singla 'Scarlet' bē-pusēm.

#23 Parakeet - Tomorrow

Pirms gada aktuālās Londonas trokšņainās indie grupas Yuck basģitāriste Mariko Doi jau pagājušogad pievērsās solokarjerai (vai, precīzāk, citai muzikālajai apvienībai, kuras centrā ir viņa), slēpjoties zem nosaukuma Parakeet. Šī gada aprīlī arī iznāca pirmais singls 'Tomorrow'. Dziesma ir burvīgi centrēta ap smagnējo basģitāras melodiju ar trokšņainu ģitārmelodiju, kas brīžiem nedaudz atgādina Sonic Youth (lai gan paralēles ir vilktas arī starp Yuck un Sonic Youth, tā kā šī līdzība arī neizbrīna).

Parakeet - "Tomorrow" from stereogum on Vimeo.

#22 Young Galaxy - Youth Is Wasted On The Young

Young Galaxy, sapņaina indie popa grupa no Vankūveras, Kanādā, jūnija sākumā ir izlaidusi burvīgo singlu 'Shoreless Kid / Youth Is Wasted On The Young'. Mani visvairāk aizrāva tieši 'Youth Is Wasted On The Young' - kaut kas man tajā atgādina The Smiths, iespējams, vielgi rotaļīgi skanošā ģitāra un piedziedājuma teksts "I wouldn't mind dying at all, if it weren't for the songs I'd miss".

#21 Yeasayer - Henrietta

Šis arī nav nekāds jaunums, jo Yeasayer šī gada augustā gaidāmā albuma 'Fragrant World' pirmais singls 'Henrietta' ir iznācis jau maija sākumā. Tomēr šīs dziesmas video jeb "ekrānsaudzētājs, kuru jāvēro narkotiku ietekmē" ir publicēts vien pirms dienas, tā kā ja dziesma ir zināma, tad var pavērot kraisaini ņirbošo video (un mēģināt iedmoāties, ko vēl tur varētu redzēt dažādu vielu ietekmē), bet ja nu dziesma ir paslīdējusi gar ausīm, tad ir visas iespējas iepazīties ar šo singlu, kas vietām jau ir nodēvēts par vienu no potenciālajiem šo vasaru definējošajiem skaņdarbiem.

#20 Romeo Void - Never Say Never

Vakar skatoties/klausoties to pašu Savages koncertierakstu, kurš ir redzams vakardienas ierakstā, man visu laiku bija sajūta, ka grupas solistes balss vai vismaz dziedāšanas maniere man kaut ko ļoti atgādina. Pēc kāda laika es sapratu, ka tā skaņu stiepšana man kaut kā atgādina post-punk/new wave grupas Romeo Void dziesmu 'Never Say Never'. Romeo Void bija no Sanfrancisko un pastāvēja no 1979. gada līdz 1985. gadam. Singls 'Never Say Never' tika izdots 1982. gadā.

#19 Savages - Husbands

Lūk, šis tiešām ir spēks no meitenēm! Savages ir četru meiteņu apvienība no Londonas, kas spēlē post-punk mūziku, kas ir patiešām uzticīga tam, kā šī žanra mūzika skanēja 70to-80to gadu mijā. Bez sapņainās dream pop skaņas piejaukšanas, kas ir diezgan raksturīgi lielai daļai grupu, kas parādījušās pēdējo pāris gadu laikā. Līdz ar to šīs dāmas nav nekādas maigās puķītes - viņas ir skaļas, trokšņainas un kauc kā harpijas. Kā nekā - Savages. 'Husbands' ir grupas debijas singls, iznācis maija beigās.



Šeit var arī aplūkot viņas darbībā uz skatuves.

#18 Graham Coxon - Ooh, Yeh Yeh

Greiema Koksona (iespējams vislabāk atpazīstams kā britpopa grupas Blur ģitārists un piedziedātājs) jaunākais un astotais soloalbums 'A+E' iznāca jau aprīlī, tā kā šis tā īsti nav nekāds jaunums, tomēr ir vērts pievērst ausi šai dziesmai, ja nu tā nav dzirdēta. Pielīp diezgan veiksmīgi.

#17 Crocodiles - My Surfing Lucifer

Šis burvīgais troksnis nāk no Sandjēgo, Californijas un par to atbildīga ir trokšņainā indie popa grupa Crocodiles. Dziesma 'My Surfing Lucifer' ir atrodama pirms pāris dienām iznākušajā grupas trešajā studijas albumā 'Endless Flowers'. Šis gan nav singls, tā kā šoreiz izpaliks video indie kvalitātē, bet ja nu ir vēlme redzēt video ar vecuma un pleķainuma filtriem un jauniešiem saulesbrillēs, tad albuma pirmais singls Sunday (Psychic Conversation #9) apmierinās visas šīs vēlmes.

#16 Weird Dreams - Vague Hotel

Lipīgas ģitārmelodijas un ritmiska plaukstiņu sišana - tā iesākas Weird Dreams šī gada aprīlī iznākušais debijas albums 'Choreography'. Weird Dreams ir četru puišu apvienība no Londonas, kas spēlē dzīvespriecīgi skanošu jangle popu ar mazāk dzīvespriecīgiem dziesmu tekstiem.



Lai arī kopumā 'Choreography' mani īpaši neaizkustināja, es pilnībā atbalstu to, ko viņi dara 'Faceless' sākumā: