trešdiena, 2009. gada 1. jūlijs

Children of Nuggets: Original Artyfacts from the Second Psychedelic Era, 1976–1995



Žanrs: neo-psychedelia, garage rock, alternative rock, power pop, jangle pop (nē, tā nav sasaldētā sula)
Izdošanas gads: 2005

Pēdējās dienās šī bezizmēra izlase ir mani aizrāvusi, ierāvusi un prakstiski atrāvusi no visas pārējās mūzikas.
Tātad.. šī ir pa veseliem četriem kompaktdiskiem izstiepta izlase, kas sevī ietver no 1976. līdz 1995. gadam ierakstītus "otrā psihodēlijas viļņa" jeb neo-psihodēlijas.. jeb, patiesībā un iegrimstot detaļās, garage rock, alternative rock, power pop un jangle pop ierakstus. Bet es pieņemu, ka neviens pa galvu nesitīs, ja to arī tā vienkārši un īsi nosauktu par indie, jo lietojot šo vārdu, tāpat nav iespējams kļūdīties. Patiesībā, gan vajadzētu izvairīties no šī vārda lietošanas, jo liekvārdība vien sanāk, bet pieņemsim, ka tas tomēr pauž kaut kādas izlasē iekļauto grupu pazīmes (piemēram, mazpazīstamību).
Izlases nosaukums atsaucas uz 1972. gadā izdoto izlasi Nuggets: Original Artyfacts from the First Psychedelic Era, 1965–1968, un doma ir tāda, ka šī 1972. gadā izdotā izlase vismaz kaut kādā punktā ir bijusi par paraugu un iedvesmas avotu Children of Nuggets iekļautajām grupām. Lai nu kā ar tām iedvesmām tur patiesībā bija, bet fakts ir tāds, ka ne vienā vien no dziesmām arī pavīd kaut kādas atblāzmas no sešdesmitajiem.
Izlase ir viennozīmīgi iesakāma, ja C86, CD86 un līdzīga satura izlases nav svešas un ir pieņemamas, jo, taisnību sakot, CD86 un Children of Nuggets pāris punktos pat pārklājas.

Izvēlies ciparu no 1 līdz 4 (būtībā lielas atšķirības nav) un velc disku ar atbilstošo numuru:

Disks Nr. 1
Disks Nr. 2
Disks Nr. 3
Disks Nr. 4

Protams, drīkst vilkt arī visu un slīkt šajās ne vairāk , ne mazāk kā 100 dziesmās.

piektdiena, 2009. gada 5. jūnijs

The Jam - Sound Affects



Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980


Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.


trešdiena, 2009. gada 3. jūnijs

TORNIS Rec. promo 2009



Žanrs: indie tāds un indie šitāds, tornīgs :)
Nāk no..: Latvija
Izdošanas gads: 2009
MySpace


Ziniet, Latvijā arī kaut kas notiek!
Pirms dažām dienām iznāca Torņa 2009. gada vasaras promo izlasīte, kas sevī ietver 16 dziesmas no piecām dažādām Torņa paspārnē esošām grupām un mūziķiem: Baložu Pilniem Pagalmiem, Bērnības Milicijas, Mazajiem Smirdīgajiem Kociņiem kā arī Jura Simanoviča un Simona Krasta.

Sabiedriskā organizācija "Mūziķu apvienība TORNIS" ir oficiāli reģistrēta organizācija, kas ar statūtos rakstītajiem un likumā atļautajiem līdzekļiem atbalsta Latvijas neatkarīgo un nekomerciālo mūziku un visus, kas tajā iesaistīti. "TORNIS" joprojām pastāv un darbojas arī kā mūzikas izdevniecība, un kā lielākā daļa pasaules neatkarīgo izdevniecību (leiblu), tā ir nereģistrēta, jo tās darbība nes tikai finansiālus zaudējumus. (no www.tornis.lv)

Baložu Pilni Pagalmi jau izsenis ir Torņa populārākā grupa. Arī Bērnības Milicija un Mazie Smirdīgie Kociņi ir nostiprinājušies Latvijas underground mūzikā un guvuši gana ievērojamu atbalstītāju pulku. Tamdēļ šo grupu iekļaušana izlasē šķiet pagalam pašsaprotama. Tām tur vienkārši ir jābūt. Bet tad nāk vārdi, kurus līdz šim esam raduši skatīt tikai tādu vai savādāku grupu sastāvā: Bērnības Milicijas solists/ģitārists Juris Simanovičs ar melanholiski akustiskām dziesmām, kurās brīžiem tik labi var just to daļu, kuru viņš ieliek Bērnības Milicijā, un Mazo Smirdīgo Kociņu solists/ģitārists ar salīdzinoši raibu materiālu - ja dziesmu Putniņi gluži vai gribas nosaukt par alternatīvu bērnu dziesmiņu ar mazām, jaukām klavierītēm, tad Citdiena jau šķiet salīdzinoši maza un smirdīga (jebšu MSK-īga), un dziesmā Mikimauss pakārts jau parādās kaut kāda elektronika, kas vismaz nebija novērojama iepriekšējās divās dziesmās. Bet abos gadījumos - patīkami svaigi.

Ej pie Torņa onkuļa un velc tur!

otrdiena, 2009. gada 19. maijs

Robyn Hitchcock - I Often Dream of Trains



Žanrs: psychedelic folk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1984


Tu man iesper, bet viņš pārāk ļoti izklausās pēc Sida Bareta!
1953. gadā dzimušais britu mūziķis sāka savas muzikālās gaitas 1976. gadā kā post-punk / new wave / psychedelic grupas The Soft Boys solists un galvenais dziesmu autors. Pēc grupas izjukšanas 1981. gadā, Robins pievērsās solo karjerai, tomēr ik pa laikam izveidojot kādu mūziķu savienību (Robyn Hitchcock and the Egyptians, Robyn Hitchcock & the Venus 3), kuras centrālais tēls (spriežot pēc šo grupu nosaukumiem) tā vai tā paliek viņš.
I Often Dream of Trains ir viņa trešais un viens no atzītākajiem albumiem.
Bet tā dziedāšanas maniere tik bieži ir tik SidBaretīga! Bet ne velti - kā viņa mūzikas un dziesmu tekstu stila influences tiek minēti Bobs Dilans, Džons Lenons un, protams, arī Sids Barets.

Velc šeit!

pirmdiena, 2009. gada 18. maijs

The Crayon Fields - Animal Bells



Žanrs: twee, indie pop
Nāk no..: Australia
Izdošanas gads: 2006
MySpace

Šī no Melburnas nākošā grupa kā reiz šī gada 16. maijā viesojās mūsu pašu zemītē Latvijā, un Dirty Deal Cafe telpās bija iespējams baudīt viņu koncertu.
Viņi ir ļoti tipiski savam žanram. It visās izpausmēs. Četri puisīši ar brillēm un saldām balstiņām, mazu sintezatoriņu, ksilofonu un glītu, sarkanu 12-stīgu gitāru. Bet kurš gan teica, ka tas ir kas slikts?
The Crayon Fields izveidojās 2002. gadā, un Animal Bells ir grupas debijas albums. Visādi varenie avoti (patiesībā visi atsaucas uz visuvarenāko avotu - Pitchfork) uzsver grupas līdzības ar tādiem 60to gadu varoņiem kā The Zombies, The Byrds un The Beach Boys. Kā arī līdzības ar dažādām mūsu dienām tuvākām indie pop grupām, ko es pilnīgi noteikti nespēju noliegt, jo viņi skan tik.. tik tipiski! Un tipiski labi, ja ausij patīk salkanās twee melodijas.
Manas lielākās simpātijas gan pieder pagājušajā gadā iznākušajam singlam Mirror Ball, kas vedina uz šogad gaidāmo albumu All the Pleasures of the World un ir dzirdama grupas MySpace profilā.

Velc šeit!

otrdiena, 2009. gada 12. maijs

Julian Plenti - Skyscraper



Žanrs: goth-gypsy (atsaucos uz Pitchforku. bet skan izcili)
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2009


Skvīli un skvīki - šis ir kaut kas pagalam negaidīts! Zem nevienam neko neizsakošā svešādā vārda Julian Plenti slēpjas neviens cits kā no Ņujorkas nākošās grupas Interpol solists un ģitārists Pols Benks (Paul Banks)! Un izrādās, ka nedz šis pseidonīms, nedz arī paši skaņdarbi nav nemaz tik svaigi kā sākumā var šķist - Benks šo vārdu esot izmantojis, kāpjot uz skatuves, jau pirms Interpol laikiem un tāpat arī daļa no šī gada augustā gaidāmā albuma Julian Plenti Is...Skyscraper materiāla ir sacerēta - atsaucoties uz Billbord - pirms vairāk kā desmit gadiem.
Pagaidām es gan neteiktu, ka esmu aizrauta. Bet pieņemšu, ka šis šobrīd pieklīdušais materiāls ir tikai skice tam, kas mūs sagaidīs augustā. Ka tur ir jābūt kam vairāk. Bet varbūt arī nē. Varbūt ka tas dēļ automātiskās salīdzināšanas ar Interpol daiļradi. Un tad jau uzreiz gribas izspļaut, ka šī jau ir tikai viena nieka ceturtdaļa no visa Interpol daiļuma. Bet cilvēks pats par sevi jau arī ir veselums. Tamdēļ gaidīsim augustu, lai varētu novērtēt visu albumu.

Velc šeit!

trešdiena, 2009. gada 6. maijs

VA - Hicks From the Sticks



Žanrs:
post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Es pat vairs neatceros, caur kuru avotu, kuru grupu vai video materiālu vai vēl ko citu, es nonācu līdz šai compilācijai, bet.. protams, C86 nekas un nekad nepārspēs, jo šī simbolu virkne ir vairāk kā vienkārši dažu dziesmu izlase, tomēr šis ir ļoti labs nevienam nezināmo post-punk krūmu hitu sakopojums. Lielākā daļa kompilācijā iekļauto grupu var lepoties tikai ar pāris singliem, kas šķiet kā puteklis, kas ieklīdis lielajā mūzikas pasaules kamolā. Un tomēr tie paši nieciņi ir gana spilgti, lai tiktu pamanīti un iegaumēti.

VA Hicks From The Sticks LP (Rockburgh Records-ROC 111-1980)
1. Airkraft - Move In Rhythm
2. Expelaires - Sympathy (Don't Be Taken In)
3. Clock DVA - You're Without Sound
4. Music For Pleasure - The Human Factor
5. Nightmares In Wax - Shangri-La
6. Ada Wilson & Keep In Dark - Head In The Clouds
7. Modern Eon - Choreography
8. Medium Medium - Them Or Me
9. Radio 5 - True Colours
10. They Must Be Russians - Where Have I Seen You?
11. Section 25 - After Image
12. Art Failure - Gimmick
13. I'm So Hollow - I Don't Know
14. Wah! Heat - Hey Disco Joe
15. Stranger Than Fiction - Immortal In Mirrors
16. The Distributors - T.V. Me

Velc šeit!