Swirlies - Blonder Tongue Audio Baton

Žanrs: indie rock, shoegaze, noise pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1993
MySpace

Ieraksts, kas ar vienu kāju atrodas šūgeizā un ar otru - deviņdesmito gadu indie rokā. Pirmajā mirklī gribējās teikt, ka izklausās pēc kā kaut kā starp My Bloody Valentine un Sonic Youth tikai ar sisīgu indie pop vokālu. Lai gan patiesībā tur nav nekā pārdabiski sisīga, vienkārši, atšķirībā no MBV, balstiņas ir izšķiramas no pārējā trokšņa.

Grenadine - Goya

Žanrs: indie pop, lounge
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1992

Nekādo dižo stāstu par grupu šoreiz man nav. Pat wikipēdija pieviļ, spējot pastāstīt tikai par sīrupu, salu grupu un audumu. Bet, neraugoties uz to, albums Goya ir tāds jauks mieriņš ar ausij tīkamu ģitārspēli un samtainu sievieš-vokālu.

Black Tambourine - Complete Recordings

Žanrs: noise pop, shoegaze, twee, indie pop
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Black Tambourine izveidojās 1989. gadā un - pretēji viņu pilsētā Vašingtonā valdošajām hārdkōrīgajām tendencēm - vērsa savu skatienu uz otrpus Atlantijas okeānam mītošo Britu zemes twee popu, C86 grupām (piemēram, The Pastels un Shop Assistants), un - vairāk kā nenoliedzami - uz trokšņainajiem The Jesus and Mary Chain. Līdz ar to viņu skanējums jau ir nojaušams.. bet šoreiz ietekmes ir ne tikai muzikālas, bet pat dziesmu tekstos paustas: grupas pirmais singls Throw Aggi Off the Bridge kā reiz ir par mīlīgām jūtiņām pret Stīvenu Pasteli (Stephen Pastel) no The Pastels.
Vēl šī kompilācija sevī ietver arī amerikāņu psihodēliskā roka grupas Love dziesmas Can't Explain kaverversiju.
Tā kā grupa pajuka jau 1991. gadā, tad šī izlasīte arī ir viss, kas no viņiem ir palicis. Žēl, jo patiesībā ir ļoti pat neslikti. Bet to jau par daudziem varētu teikt.

The Airfields - Up All Night

Žanrs: indie pop, shoegaze, twee
Nāk no..: Canada
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Patiesībā gan dziesma Never See You Smile iekrita ausīs jau pirms pusgada, tomēr tikai tagad, kad pēdējās dienās manu prātu nodarbina šādu šūgeizīgi-trokšņainu dziesmu virknēšana, es sapratu, ka šī dziesma sasodīti labi iet kopā ar manām supermīļajām For Ex-Lovers Only no Black Tambourine un White no The Field Mice. Man gan it kā nepatīk šāda lēkāšana laikā un gribas arī teikt, ka dzird tos 20 gadus, kas pamanījušies iesprukt pa vidu, bet.. eh, no divām dziesmām pārāk laba virkne nesnāk. :D Tad vēl jāpiebiedro pulciņam kaut kas no MBV, lai arī spazmatiskā bungošanas maniere varētu kalpot kā daļēji vienojošais elements.
Jāsaka gan, ka nebūt ne visas dziesmas šajā albumā ir tik spurainas kā Never See You Smile - lielākā daļa dziesmu patiesībā ir tāds indie pops parastais. Bet arī tāds reizēm noder.

Children of Nuggets: Original Artyfacts from the Second Psychedelic Era, 1976–1995

Žanrs: neo-psychedelia, garage rock, alternative rock, power pop, jangle pop (nē, tā nav sasaldētā sula)
Izdošanas gads: 2005

Pēdējās dienās šī bezizmēra izlase ir mani aizrāvusi, ierāvusi un prakstiski atrāvusi no visas pārējās mūzikas.
Tātad.. šī ir pa veseliem četriem kompaktdiskiem izstiepta izlase, kas sevī ietver no 1976. līdz 1995. gadam ierakstītus "otrā psihodēlijas viļņa" jeb neo-psihodēlijas.. jeb, patiesībā un iegrimstot detaļās, garage rock, alternative rock, power pop un jangle pop ierakstus. Bet es pieņemu, ka neviens pa galvu nesitīs, ja to arī tā vienkārši un īsi nosauktu par indie, jo lietojot šo vārdu, tāpat nav iespējams kļūdīties. Patiesībā, gan vajadzētu izvairīties no šī vārda lietošanas, jo liekvārdība vien sanāk, bet pieņemsim, ka tas tomēr pauž kaut kādas izlasē iekļauto grupu pazīmes (piemēram, mazpazīstamību).
Izlases nosaukums atsaucas uz 1972. gadā izdoto izlasi Nuggets: Original Artyfacts from the First Psychedelic Era, 1965–1968, un doma ir tāda, ka šī 1972. gadā izdotā izlase vismaz kaut kādā punktā ir bijusi par paraugu un iedvesmas avotu Children of Nuggets iekļautajām grupām. Lai nu kā ar tām iedvesmām tur patiesībā bija, bet fakts ir tāds, ka ne vienā vien no dziesmām arī pavīd kaut kādas atblāzmas no sešdesmitajiem.
Izlase ir viennozīmīgi iesakāma, ja C86, CD86 un līdzīga satura izlases nav svešas un ir pieņemamas, jo, taisnību sakot, CD86 un Children of Nuggets pāris punktos pat pārklājas.

Izvēlies ciparu no 1 līdz 4 (būtībā lielas atšķirības nav) un velc disku ar atbilstošo numuru:

Disks Nr. 1
Disks Nr. 2
Disks Nr. 3
Disks Nr. 4

Protams, drīkst vilkt arī visu un slīkt šajās ne vairāk , ne mazāk kā 100 dziesmās.

The Jam - Sound Affects

Žanrs: mod revival, new wave, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1980

Sākotnēji šie uzvalkos tērptie puiši nāca ar frāzi "What's the point in saying destroy?", tādējādi kritizējot punk kustības agresivitāti kā arī punk grupas, kas to sludināja (mēs taču visi atceramies ar kādu vārdu beidzas Anarchy in the UK), uzstājās pie Apvienotās Karalistes karoga, kas tajā laikā izraisīja asociācijas vai nu ar Karalienes Sudraba jubilejas svinībām, vai ar neo-fašistisko Britu Nacionālo Fronti, un klaigāja par konservatīvās partijas atbalstīšanu. Not very punk, is it? Protams, beigās viss beidzās labi, Pols Velers kļuva par vienu no kaislīgākajiem konservatīvisma kritiķiem un visi dzīvoja ilgi un laimīgi, ja neņem vērā faktu, ka The Jam izjuka jau 1982. gadā.
Tomēr, par spīti visam, The Jam tur bija - bija iekš šīs visas punk kustības. Pie tam vēl dzīvojās pa Apvienotās Karalistes singlu topu virsotnēm, kas gan atkal nav diezko panciski. Tomēr par politiski-sociāli-kritisku dziesmu tekstu trūkumu viņi nevar sūdzēties, pat ja tie ir dekorēti ar popsīgiem 'lā lalā lālāā' starp dziesmu pantiņiem.
Eh.. runāt par The Jam žanrisko piederību ir tas pats, kas analizēt raiba suņa kažoku.
Pietiks.
Jau kopš brīža, kad es pirmo reizi dzirdēju Sound Affects, es šo albumu ierindoju savu mīļāko albumu sarakstā. Tur nav vājo punktu, nav dziesmu, kas būtu neizteiksmīgas un mūždien 'skipojamas'. Un tur ir fantastisks basssssss. :)
Kā influences albuma tapšanā ir minētas gan dažādas post-punk grupas (Joy Division, Wire un Gang of Four), gan 60to gadu britu psihodēliskā popa milži (The Beatles, The Who un The Kinks), gan arī Maikla Džeksona albums Off the Wall. Un runājot par influencēm un nepārprotamām influencēm, iesaku salīdzināt The Beatles 'Taxman' un The Jam 'Start!'.

TORNIS Rec. promo 2009

Žanrs: indie tāds un indie šitāds, tornīgs :)
Nāk no..: Latvija
Izdošanas gads: 2009
MySpace

Ziniet, Latvijā arī kaut kas notiek!
Pirms dažām dienām iznāca Torņa 2009. gada vasaras promo izlasīte, kas sevī ietver 16 dziesmas no piecām dažādām Torņa paspārnē esošām grupām un mūziķiem: Baložu Pilniem Pagalmiem, Bērnības Milicijas, Mazajiem Smirdīgajiem Kociņiem kā arī Jura Simanoviča un Simona Krasta.

Sabiedriskā organizācija "Mūziķu apvienība TORNIS" ir oficiāli reģistrēta organizācija, kas ar statūtos rakstītajiem un likumā atļautajiem līdzekļiem atbalsta Latvijas neatkarīgo un nekomerciālo mūziku un visus, kas tajā iesaistīti. "TORNIS" joprojām pastāv un darbojas arī kā mūzikas izdevniecība, un kā lielākā daļa pasaules neatkarīgo izdevniecību (leiblu), tā ir nereģistrēta, jo tās darbība nes tikai finansiālus zaudējumus. (no www.tornis.lv)

Baložu Pilni Pagalmi jau izsenis ir Torņa populārākā grupa. Arī Bērnības Milicija un Mazie Smirdīgie Kociņi ir nostiprinājušies Latvijas underground mūzikā un guvuši gana ievērojamu atbalstītāju pulku. Tamdēļ šo grupu iekļaušana izlasē šķiet pagalam pašsaprotama. Tām tur vienkārši ir jābūt. Bet tad nāk vārdi, kurus līdz šim esam raduši skatīt tikai tādu vai savādāku grupu sastāvā: Bērnības Milicijas solists/ģitārists Juris Simanovičs ar melanholiski akustiskām dziesmām, kurās brīžiem tik labi var just to daļu, kuru viņš ieliek Bērnības Milicijā, un Mazo Smirdīgo Kociņu solists/ģitārists ar salīdzinoši raibu materiālu - ja dziesmu Putniņi gluži vai gribas nosaukt par alternatīvu bērnu dziesmiņu ar mazām, jaukām klavierītēm, tad Citdiena jau šķiet salīdzinoši maza un smirdīga (jebšu MSK-īga), un dziesmā Mikimauss pakārts jau parādās kaut kāda elektronika, kas vismaz nebija novērojama iepriekšējās divās dziesmās. Bet abos gadījumos - patīkami svaigi.

Ej pie Torņa onkuļa un velc tur!