The Microphones - The Glow Pt. 2

Žanrs: lo-fi, experimental, psychedelic folk (ūūūn, protams, indie, bet kas gan mūsdienās nav indie?)
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2001

Eh.. patiesībā man ir slinkums runāt. Tas ir kaut kas. Vienkārši ir. Un viss.
Skatamies uz žanriņiem. Spriežam pēc tiem. Katrā ziņā ir vērts noklausīties kaut reizi, lai izsecinātu, vai ir paturams vai ārā sviežams (to gan var teikt par pilnīgi visu, bet.. tā kā es pārāk bieži jums sejā negrūžu savu troksni, tad pieņemsim, ka tas, ko es izlemju paplātīt apkārt, ir vērtīgāks (vai vismaz vispārpieņemamāks kaut kādā punktā) par to, ko es paturu pie sevis).

Velc šeit!

Deerhunter - Microcastle

Žanrs: indie rock, shoegaze
Nāk no..: USA
Izdošanas gads: 2008
MySpace

Ok, tagad jau es braucu svešā dārziņā.. nē, patiesībā gan pasaule nav sadalīta nekādos dārziņos, tomēr - viens - tas ir pagājušā gada albums (to be precise - albums iznāca 2008. gada 27. oktobrī) ,un - divi - tas tā īsti nav nedz indie pop, nedz post-punk žanrā. Citiem vārdiem sakot, tas ir man (un līdz šim arī šim blogam) pagalam netipiski. Un es patiešām neesmu cilvēks, kas seko mūzikas aktualitātēm, līdz ar to es pieņemu, ka lielākā daļa cilvēku tāpat ir jau sen pazīstami ar šiem puišiem. Bet labu vārdu taču nekad nevar būt par daudz! Un varbūt kādam tas arī būs arī kaut kas jauns. Es vismaz tā ceru.
Patiesībā, es nezinu, kad un vai vispār es būtu pie viņiem nonākusi, ja pagājušajā rudenī nebūtu sagruvis mans stūrgalvīgais uzskats, ka shoegaze ir nejēdzīgs un nesakārtots troksnis. Jo viņus es atradu tieši šķirstoties cauri mūzikai, ko citi atzīst par šūgeizu esam.
Ok, par pašu grupu. Tātad. Deerhunter ir izveidojušies 2001. gadā Atlantā, Džordžijas štatā. Līdz šim viņi ir izdevuši 3 albumus. Un - īpaši dzīvelīgais fakts, kas patiesībā neko nevēsta par pašu grupu, un patiesībā par tādām lietām nevajadzētu smīnēt, bet pašnāvnieciskums noved tieši tur, kur tas noved - grupa pat ir piedzīvojusi tās dalībnieka nāvi. Puisis nomira no traumām, ko ieguva skeitojot. Tieši tā - skeitošana var kaitēt jūsu veselībai, dzīvībai, karjerai un visam pārējam. Tāpēc atmetīsim to jau pamatskolas gados. Papašnāvnieciskoju - pietika.
Tā.. kas vēl jums ir jāzin? Runājot par žanriņiem, albumam tiek piesprausti arī psychedelic, ambient, experimental.. jā, pat post-punk un pie reizes arī post-rock ir novērojami. Viss ko vajag un nevajag. Bet lai arī kā tur būtu ar tiem žanriem un visu parējo plauktos likšanu, albums viennozīmīgi ir skaists. Ar tādu siltu smalkumu un trauslumu, kas, slēpjoties 'Agoraphobia', manī dēstīja interesi. Un jauku basiņu iekš 'Nothing Ever Happened', kas to nostiprināja. Tā lūk. Bet neba es te vienīgā jūsmotāja: albums ir patiešām atzīts - gozējas vairāku snobisku mūzikas žurnālu un arī visādu citu snobisku lapeļu 2008. gada labāko albumu topu augšgalos.

Velc šeit!

Dolly Mixture - Demonstration Tapes

Žanrs: indie pop, post-punk, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1983
MySpace

Nē, tās nav konfektes. Lai gan arī tur noteikti var vilkt paralēles, un noteikti tieši tā tas arī bija domāts. Bet, jā, vispār tā ir trīs meiteņu muzikāla savienība, kas izveidojosies 1978. gadā Kembridžā. Apkārt klīst mīts, ka grupas dalībnieces ir bijušas britu punk rock grupas The Damned dalībnieku draudzenes. Kā nu tur bija kā ne, bet Captain Sensible no The Damned tik tiešām gan producēja pāris Dolly Mixture singlus, gan arī lūdza meiteņu vokālo palīdzību, kad devās sologaitās. Un tomēr, lai arī uzturēdamās punk rock mūziķu vidū, viņas nedarīja to pašu, ko puiši ar saviem trim akordiem un raupjo kliegšanu. Tomēr, bez šaubām, zināmu punk attieksmes daļu, lai arī ietērptu sārtā, cakotā kleitā, arī viņas paturēja. Ne velti viņu mūzikā ir sazīmējamas priekšlaicīgas riot grrrl vēsmas (it īpaši dziesmā How Come You're Such a Hit With the Boys, Jane?).
Deponstration Tapes sevī ietver visu materiālu (izņemot pāris singlus), ko grupa ir ierakstījusi laika posmā no 1979. līdz 1983. gadam, piedāvājot jums 27 burvīgas dziesmas jebšu nedaudz vairāk kā stundu īstena indie pop prieka.

Velc šeit!

Television Personalities - ...And Don't the Kids Just Love It

Žanrs: indie pop, post-punk
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1981
MySpace

Television Personalities ir The Smiths Nr. 2.. ja neņem vērā faktu, ka Television Personalities bija pirmie. Korektāk gan būtu teikt, ka ir iespējams vilkt treknas paralēles starp Moriseju un TVPs solistu un pastāvīgo dalībnieku Denu (Dan Treacy). Abi divi ir vientulības un neatbildētu jūtu vajāti, tomēr Dens biedrojas arī ar heroīnu, amfetamīniem un lielu daudzumu alkohola. Tāpēc - ja esi jau izsmēlis visu Moriseja garadarbus, un Tava nomāktības kāre joprojām nav apmierināta - iepazīsties, Television Personalities!
Un tātad ...And Don't the Kids Just Love It ir grupas debijas albums, izdots 1981. gadā. Tajā jau ir sazīmējami C86 estētikas aizmetņi: īsas dziesmeles, kas it kā ir minimāli izstrādātas, tomēr tiek izpildītas ar maksimālu entuziasmu.
”The echoey, hissy production makes the songs sound as if the band were playing at the bottom of an empty swimming pool, recorded by a single microphone located two houses away, yet somehow that adds to the homemade charm of the record.”
Tomēr jāsaka, kā ir - šis nebūs vislabākais depresīvās mūzikas paraugs, šajā gadījumā depresija aug līdz ar vecumu. ...And Don't the Kids Just Love It lielākā daļa dziesmu ir tīri dzīvelīgas. Salīdzinoši dzīvelīgas. :)

Velc šeit!

VA - In This Place Called Nowhere

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: Japan
Izdošanas gads: 1992

Tā kā es iepriekšējā rakstā solīju šeit atrādīt kādu Sarah Records izlasīti, tad es tagad to daru. Jā, šī izlase īpaši interesantā kārtā nāk no Japānas - tā ir pati pirmā tikai-Japānā izdotā Sarah Records izlase. Tas gan nav iemesls, kādēļ es to izvēlējos. Man vienkārši patika dziesmu saraksts. Lielākoties Sarah Records izlasēs (kuru nav maz) ir pārstāvētas dažas grupas un attiecīgi no katras grupas ir vairākas dziesmas, kas gan nav nedz labi, nedz slikti, man vienkārši labāk patīk, ja no katras grupas ir pa vienai dziesmai. Daudz mazu paraudziņu. Ar to arī var noprast, ka šī ir 'viens izpildītājs - viena dziesma' izlase. Daudzas grupas aptveroša. Kā arī tieši šajā izlasē ir atrodamas vairākas dziesmas kas dažādu iemeslu dēļ man ir iekritušas ausīs. Sākot no burvīgās Another Sunny Day dziesmas "You Should All Be Murdered", kas tiek dungota jau vismaz pusgadu, līdz pat Action Painting! dziesmai "These Things Happen", kas mani aktīvi priecēja pēdējos mēnešos, un pēdēdējo nedēļu favorītei - The Orchids dziesmai "Tiny Words".

Velc šeit!

The Field Mice - Snowball + Singles

Žanrs: indie pop, twee
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 2005 (lai gan pats Snowball bez plusiem un singliem tika izdots 1989. gadā)

Visbiežāk es uzskrienu tieši faktam, ka The Field Mice ir vispopulārākā Sarah Records paspārnē bijusī grupa, kas gan man vienmēr liek smīnēt, jo neviens jau nezin nedz tādus The Field Mice, nedz arī pašu Sarah Records. (Ha, tāpēc es tuvākajā nākotnē varētu padalīties arī ar kādu Sarah Records izlasīti!) Pastāvēja viņi tikai trīs gadus: no 1988. līdz 1991. gadam. Grozījās pa Londonu. Ko vēl var pateikt? Ah, pareizi - visspilgtākais, ko es jebkad par viņiem esmu lasījusi, ir kāda cita blogera vārdi:

They sound like someone gave Morrisey a roofie and had him front a strange mixture of Belle and Sebastian, New Order, and Isn't Anything My Bloody Valentine. Sleepy vocals over poppy guitar twangs and a drum machine.
Lead singer Robert Wratten is probably the wimpiest singer I've ever heard. He makes Ben Gibbard and Stuart Murdoch sound like jocks. Sample lyrics:
"I always feel this way, No harm can come to when I'm in your company"
"I can't help feeling it cannot last/I can't help feeling you will break my heart, break my heart"
"If the sun going down can make me cry, why should I not like the way I am?"
Comparitively, Colin Meloy is a lumberjack.

Eh, tas mani vienmēr uzjautrina.. Bet tas ir tik trāpīgi!

Velc šeit!

Hefner - The Fidelity Wars

Žanrs: urban folk, indie pop, indie rock (jā, šajā punktā mani arī kaitina tā visa indie padarīšana, kas, patiesību sakot, nepasaka prakstiski neko. ja nu vienīgi to, ka grupai nav muzikālu dotību :D)
Nāk no..: UK
Izdošanas gads: 1999
MySpace

Bez šī nu nekādi.. šī grupa man iekrita ausīs augustā 2008, kad vienā dienā es vienkārši maniakāli apslimu ar I Took Her Love for Granted. Ar šo dziesmu es tik pat maniakāli aplaidu arī pāris citus cilvēkus. Smieklīgākais bija tas, ka dziesmas spēks to bija izvazājis pa apli un caur citu cilvēku atkal atsviedis atpakaļ pie manis, respektīvi, šo dziesmu man mēģināja rekomendēt pēc tam, kad es jau sen viņu biju izslimojusi. Dziesmu ar tādu spēku es vienkārši nespēju šeit nelikt. Pie tam vēl.. vakar sanāca divatā ar vienu no pirmajiem aplaistajiem jūsmot līdzi dziesmai un.. nevarēju nemanīt WTF izteiksmi to cilvēku sejās, kurus es kaut kā biju apdalījusi. Tāpēc es to tagad labošu. Es gan teikšu kā ir - mani tā īsteni paķer tikai pāris dziesmas no albuma. Tā kā, patiesību sakot, es galvenokārt pašlaik lielu tieši dziesmu I Took Her Love for Granted, kurai, starpcitu, ir bezgala frīkains videoklips:

Tā kā tagad jums ir bezgala daudz iespēju, ko, kā un kādā secībā. Un vai vispār.

Ak, un albumu velc šeit!