Žanrs: indie, folk, lo-fi
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2009
MySpace
Protams, pēc ilgstošas Sebadoh mīlēšanas cilvēkam IR jānonāk pie Lū Bārlova sōlō..
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru