Valodnieks vienkārši nevar paiet garām šādam dārgumam (visi jaukiņie vocalized [l] un glottal stops, un things = [fings] ^^):
Un vēl es bōnusā pievienošu šo mīlas pilno veltījumu punk mūzikai:
svētdiena, 2010. gada 7. marts
sestdiena, 2010. gada 27. februāris
The Radio Dept. - I Don't Like It Like This
Šī dziesma būs 1. martam. Pavasarim. Atkusnim. Mierīgajam nemieram.
pirmdiena, 2010. gada 22. februāris
Trespassers William - Different Stars
Žanrs: dream pop
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2002
.. un tajos sen senajos laikos, kad Soulvaki bija mans pirms-gulēt-iešanas albums, man kāds stāstīja par Trespassers Williams kā mūziku pie kuras "var ļoti labi gulēt". Līdz ar to šis manā prātā ir tāds kā miega mūzikas pāris. Lai gan tas pilnīgi noteikti nav tipiskākais miedzīgās mūzikas piemērs un ir veseli kalnu masīvi ar mūzikas ierakstiem, kas cilvēku ieved vēl lēnākā un apgarotākā stāvoklī. Un es it kā zinu, ka šajā brīdī man nevajadzētu popularizēt miegu, jo ziemas guļa jau tāpat sit augstu vilni, bet tā kā tas viss man bija aktuāls sen senos laikos, tad.. tas ir jāizdara kamēr vēl to atceros. Tā lūk.
Un es pieņemšu, ka ar vārdu 'miedzīgs' pietiek, lai raksturotu abus albumus.
Un es pieņemšu, ka ar vārdu 'miedzīgs' pietiek, lai raksturotu abus albumus.
Slowdive - Souvlaki
Žanrs: dream pop, shoegaze
Izcelsme: UK
Izdošanas gads: 1993
Jo sen senos laikos šis bija mans pirms-gulēt-iešanas albums. Īstens mieriņš un miedziņš.
piektdiena, 2010. gada 29. janvāris
Devo - Q: Are We Not Men? A: We Are Devo!
Žanrs: post-punk, new wave
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 1978
Kā kungi paši par sevi ir teikuši: "We wanted to make outer-space caveman music." Manuprāt, viņiem sanāca ļoti labi, ļoti atbilsoši šai interesantajai frāzei.
Vēl es gribētu piebilst, ka patiesībā biju ļoti pārsteigta, ka grupa, kuras saknes sniedzas septiņdesmito sākumā, nemaz nerunājot par to, ka sešdesmitajos šie puiši esot bijuši hipiji (vai vismaz zināmā mērā domājuši kā tādi), var lepoties ar tik post-punkīgām vērtībām un diezgan post-punkīgu ierakstu vēl pirms šī žanra uzplaukšanas Apvienotajā Karalistē. Bet Devo vienkārši gāja citu ceļu. Viņiem tas viss balstījās nevis uz protestu pret punk rock komercializāciju (ko tiešām laikam var attiecināt tikai uz UK) un tam sekojošu uzņemību pret visu, ko punk rock bija publiski noliedzis, bet gan radās secinot, ka hipiju ideālisms un vardarbīgi apspiestie protesti pret valdības vardarbību (1970. gada 4. maija studentu protests Kentas Universitātē, Ohaio pret Amerikāņu iebrukumu Kambodžā, kas beidzās ar 4 jauniešu nāvi) bija diezgan bezjēdzīgi un nerezultatīvi. Un kad ideāli mirst.. tad, acīmredzot, notiek interesantas lietas.
Vēl es gribētu piebilst, ka patiesībā biju ļoti pārsteigta, ka grupa, kuras saknes sniedzas septiņdesmito sākumā, nemaz nerunājot par to, ka sešdesmitajos šie puiši esot bijuši hipiji (vai vismaz zināmā mērā domājuši kā tādi), var lepoties ar tik post-punkīgām vērtībām un diezgan post-punkīgu ierakstu vēl pirms šī žanra uzplaukšanas Apvienotajā Karalistē. Bet Devo vienkārši gāja citu ceļu. Viņiem tas viss balstījās nevis uz protestu pret punk rock komercializāciju (ko tiešām laikam var attiecināt tikai uz UK) un tam sekojošu uzņemību pret visu, ko punk rock bija publiski noliedzis, bet gan radās secinot, ka hipiju ideālisms un vardarbīgi apspiestie protesti pret valdības vardarbību (1970. gada 4. maija studentu protests Kentas Universitātē, Ohaio pret Amerikāņu iebrukumu Kambodžā, kas beidzās ar 4 jauniešu nāvi) bija diezgan bezjēdzīgi un nerezultatīvi. Un kad ideāli mirst.. tad, acīmredzot, notiek interesantas lietas.
Devo -- Satisfaction
MySpace Video
trešdiena, 2009. gada 30. decembris
Lou Barlow - Goodnight Unknown
Žanrs: indie, folk, lo-fi
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2009
MySpace
Protams, pēc ilgstošas Sebadoh mīlēšanas cilvēkam IR jānonāk pie Lū Bārlova sōlō..
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.
Sākumā pat šķita, ka tur nav nekā īpaša (tur gan noteikti pie vainas ir arī mani aizspriedumi pret vārdu 'folk'), bet patiesībā ļoti pat lipīgi un ķerīgi. Un ir dažādība - ir mierīgais folksīgums, ir lēkājošais lipīgums un ir arī nedaudz, nedaudz skarbākas skaņas. Un, protams, visur Bārlova mierīgā un stabilā balss.
Piemīlīgs šķita fakts, ka Lū šajā albumā ir iepinis arī mūziciņu, kas nāk no rotaļlietu uzgriežamajām mūzikas kastītēm.. ierakstot un izolējot katru noti un darot visādas šausmīgi advancētas lietas (šie smalkumi ir apstāstīti pusstundu garajā dokumentālajā filmā par Goodnight Unknown tapšanu), bet tas vismaz ir dzirdams 'One Machine, One Long Fight' , 'Don't Apologize' un dažās citās dziesmās.
piektdiena, 2009. gada 18. decembris
Arrah and the Ferns - Evan Is a Vegan
Sveiki! Ir notikušas pārmaiņas. Blogam ir pievienojies vēl viens rakstītājs, tāpēc mūsu darbības lauks tiek paplašināts. Atšķirībā no wraa rakstiem mani droši vien būs par jaunāku mūziku – ne tik tumšu, bet gan pildītu vasarīgām melodijām. Tad nu sevi esmu pieteicis. Viss pārējais jau ir mazsvarīgs, taču lasīt tālāk arī drīkst – neko nevaru jums liegt.
Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace
Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.
Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.
Žanrs: indie pop, twee, folk
Izcelsme: USA
Izdošanas gads: 2006
MySpace
Lai arī Arrah ir pilsēta Indijā, šis ir nevis indiešu, bet gan indī pops. Varbūt arī indiešu popam nav ne vainas, taču ne par to ir šis stāsts. Šis stāsts nav arī par Jāņu papardēm, bet muzikālo trīscilvēku savienību Arrah and the Ferns, kas nu jau ir izjukusi, tomēr 2006.gadā paspējot sarūpēt vienu albumu ar nosaukumu Evan Is a Vegan.
Plašajā piedāvājumā mūsdienās ir viegli apmaldīties, tādējādi arī es ļāvu šim albumam trūdēt savā virtuālajā kolekcijā vairāk nekā gadu, līdz piešāvu ko atjauninošu un to atdzīvināju. Indī pops, folks, akustiskās un elektriskās ģitāras, kā arī sintezatori un vēl daži mazliet neordināri mūzikas instrumenti. Tas šo ansambli arī palīdz atšķirt no citiem. Vai arī ne? Šādas tādas paralēles velkamas ar Slow Club, jo jaunu meiteņu un puišu vokāli, savstarpēji mijoties, veido ausīm tīkamu harmoniju. Īstenībā šeit tie tik ļoti nemijas, taču ir gan meitene (galvenokārt), gan arī vokālista atbalsts. Varbūt Arrah and the Ferns nav tik manāmu bungu piesitienu, kas radīto lecīgo, nē, atraktīvo, noskaņu, taču ritms ir, un tas ir lipīgs - vismaz manā subjektīvajā uztverē. Folksīgo skanējumu pastiprina vokālu novirzīšana otrajā plānā, īpaši dziesmu beigu daļās, kur pārākumu gūst instrumentālais pavadījums. Protams, kā jau tas mēdz notikt ar materiālu, ko gandrīz neviens neklausās, dziesmas izceļas ar asprātīgiem tekstiem, kas apvienojumā ar lipīgu melodiju liekas esam absolūtā veiksmes formula.
Abonēt:
Ziņas (Atom)